Chat services, politicians and critics about Chat Control EU
Internet mass surveillance
(* In the following articles there will be some limitations in the translation)
Politicians, chat services, and critics see at chat control as controversial bill
A new bill proposed by the Danish EU President concerning "voluntary" chat control (which will only be made mandatory at a later date) is seen by most European member states as a controversial measure. The aim is to demonstrate that monitoring unwanted images and messages (shared between users via chat services) can be a preventative measure. By implementing a government-controlled measure like this, it could potentially help protect users from the many forms of unwanted abuse. Particular emphasis is placed on minors. Images and messages can then be checked for content. At the same time, a (detection) system is deployed to determine whether a user is acting according to the rules. A system used by a government for these purposes should prevent abuse before the shared material can be viewed by third parties. Furthermore, participating users of a chat service can be checked via age verification as an additional measure (log in and check that you are at least of legal age). Chat services in Europe generally use encryption, just like in other countries. This is usually built into the software product as standard. A user doesn't actually have to decide for themselves whether to enable this special secure feature: it happens completely automatically. Member states in Europe are reportedly divided on this point. Chat services should—once the new bill is implemented—act as they are required to do: this means that every shared message should "accurately" track the steps taken to cross a certain threshold and, if necessary, either close someone's account (suspend them) or receive a notification that they are not complying with the Terms and Conditions (perhaps an official warning). A blocking doesn't necessarily have to take place. The question then becomes whether the chat service in question immediately informs the authorities. In a worst-case scenario, the government might be able to determine where and how access to so-called backdoors can be granted: a special area that developers are required to incorporate into their products. The strongest opposition to such a controversial bill has already been the talk of the town among critics of privacy legislation. There are fears that civil rights are at stake. The question of how effectively the measures are being taken against such abuse, or whether the new system even conflicts with the "usual" plans (i.e., the private lives and freedoms of citizens within a democracy) among users in general, remains a matter of open debate in political circles. There are concerns about the extent to which a citizen's internet access can be limited and the long-term impact this could have on their personal life. Currently, this is a sensitive political debate in the House of Representatives. The average internet user won't notice anything yet: only when this happens can they decide to continue using a chat service or permanently close their account. If a larger proportion of EU member states agree, providers could prepare in advance by informing their registered members about this via a news item.
“Politici, chatdiensten en critici zien chatcontrole als omstreden wetsvoorstel”
Een door de EU-voorzitter Denemarken nieuw wetsvoorstel over “vrijwillige” chatcontrole (en deze pas later als verplicht te stellen) zien de meeste Europese lidstaten als een omstreden maatregel. Men wilt op deze wijze laten zien dat een controle op ongewenst beeldmateriaal en berichten (die via chatdiensten door gebruikers met elkaar worden gedeeld) een zekere preventieve maatregel kan zijn. Door een door de overheid “gecontroleerde” maatregel als deze in werking te stellen, kan dit mogelijk helpen gebruikers te beschermen tegen de vele ongewenste vormen van misbruik. De nadruk wordt in het bijzonder gelegd op personen die minderjarig zijn. Beeldmateriaal en berichten kunnen dan worden gecheckt op inhoud. Tegelijkertijd wordt een (detectie) systeem ingezet om te constateren of een gebruiker wel handelt volgens de regels. Een systeem dat een overheid voor deze doeleinden gebruikt moet misbruik eerder tegenhouden voordat het gedeelde materiaal via derden kan worden bekeken. Overigens kan een deelnemende gebruiker van een chatdienst als extra maatregel worden gecontroleerd via een leeftijdsverificatie (log in en controleer of u minstens de volwassen leeftijd hebt bereikt). Chatdiensten in Europa maken in de regel gebruik van versleuteling evenals in landen erbuiten. Dit zit meestal als standaard in het software product ingebouwd. Een gebruiker hoeft eigenlijk niet zelf te beslissen om deze speciale beveiligde functie in te schakelen. Dit gebeurt geheel automatisch. - - - Onder lidstaten in Europa zouden de meningen verdeeld zijn. Chatdiensten behoren - als het nieuwe wetsvoorstel eenmaal is ingevoerd, dan te handelen zoals hen dit wordt gevraagd: dat betekent dat ieder gedeeld bericht “nauwkeurig” zou moeten bijhouden in welke stappen men een bepaalde grens overschrijdt en zonodig iemands account óf moet sluiten (schorsing) óf een melding te zien krijgt dat deze zich niet aan de Algemene Voorwaarden houdt (wellicht spreekt men hier van een officiéle waarschuwing) en hoeft een blokkade niet noodzakelijkerwijs plaats te vinden. De kwestie kan dan zijn of de betreffende chatdienst de autoriteiten hierover meteen informeert. In het ergste scenario kan de overheid op een aantal punten wellicht zelf bepalen waar en hoe toegang kan worden verleend tot zogenoemde achterdeurtjes: een bijzonder gebied dat ontwikkelaars als verplicht onderdeel van hun producten moeten inbouwen. - - - Het grootste verzet tegen zo’n omstreden wetsvoorstel was al het gesprek van de dag onder critici op het gebied van de privacywetgeving. Men vreest dat de burgerrechten hier in het geding is. Op welke fronten men de genomen maatregelen als effectief middel ziet tegen dergelijk misbruik of überhaupt het nieuwe systeem niet indruist tegen de “gebruikelijke” plannen (= privé-levens en vrijheden van burgers binnen de democratie) onder gebruikers in algemeen, blijft mogelijk een open discussie in politieke kringen. Men vreest hoe beperkt een burger zijn internet kan betreden en welk impact dit op den duur op iemands persoonlijk leven kan hebben. - - - Momenteel is dit een gevoelig politiek debat in de Tweede Kamer. De normale internetter hoeft hier nog niets van te merken: pas als het zover is kan men besluiten een chatdienst nog te gebruiken of het account permanent te sluiten. Aanbieders zouden zich, wanneer een groter deel van de EU-lidstaten ermee instemt, alvast hierop kunnen voorbereiden om hun geregistreerde leden via een nieuwsbericht erover in te lichten.
Politiker, Chat-Dienste und Kritiker sehen Chat-Kontrolle als kontroverse Maßnahme
Ein neuer Gesetzentwurf des dänischen EU-Ratspräsidenten zur „freiwilligen“ Chat-Kontrolle (die erst später verpflichtend werden soll) wird von den meisten europäischen Mitgliedstaaten als kontroverse Maßnahme betrachtet. Ziel ist es, zu zeigen, dass die Überwachung unerwünschter Bilder und Nachrichten (die zwischen Nutzern über Chat-Dienste ausgetauscht werden) eine präventive Maßnahme sein kann. Durch die Umsetzung einer solchen staatlichen Maßnahme könnten Nutzer potenziell vor vielfältigen Formen unerwünschten Missbrauchs geschützt werden. Ein besonderer Fokus liegt auf Minderjährigen. Bilder und Nachrichten können auf ihren Inhalt geprüft werden. Gleichzeitig wird ein System zur Erkennung eingesetzt, um festzustellen, ob ein Nutzer regelkonform handelt. Ein von einer Regierung zu diesem Zweck eingesetztes System sollte Missbrauch verhindern, bevor das geteilte Material von Dritten eingesehen werden kann. Darüber hinaus kann die Teilnahme an einem Chat-Dienst durch eine Altersverifizierung überprüft werden (Anmeldung und Bestätigung des Mindestalters). Chat-Dienste in Europa verwenden in der Regel Verschlüsselung, wie auch in anderen Ländern. Diese ist üblicherweise standardmäßig in die Software integriert. Nutzer müssen nicht selbst entscheiden, ob sie diese spezielle Sicherheitsfunktion aktivieren; dies geschieht vollautomatisch. Die Mitgliedstaaten in Europa sind in dieser Frage Berichten zufolge gespalten. Chatdienste sollten – sobald das neue Gesetz in Kraft tritt – ihren Verpflichtungen nachkommen: Jede versendete Nachricht sollte die Schritte bis zum Überschreiten einer bestimmten Schwelle genau nachverfolgen und gegebenenfalls das Konto des Nutzers sperren oder eine Benachrichtigung über den Verstoß gegen die Nutzungsbedingungen (etwa eine offizielle Warnung) aussprechen. Eine Sperrung ist nicht zwingend erforderlich. Fraglich ist, ob der betreffende Chatdienst die Behörden umgehend informiert. Im schlimmsten Fall könnte die Regierung bestimmen, wo und wie der Zugriff auf sogenannte Hintertüren ermöglicht wird: einen speziellen Bereich, den Entwickler in ihre Produkte integrieren müssen. Der stärkste Widerstand gegen dieses umstrittene Gesetz sorgt bereits für Aufsehen unter Kritikern von Datenschutzgesetzen. Es bestehen Befürchtungen, dass Bürgerrechte gefährdet sind. Die Frage, wie wirksam die Maßnahmen gegen solchen Missbrauch sind und ob das neue System überhaupt mit den üblichen Vorstellungen der Nutzer (d. h. dem Privatleben und den Freiheiten der Bürger in einer Demokratie) kollidiert, wird in politischen Kreisen weiterhin kontrovers diskutiert. Es bestehen Bedenken hinsichtlich des Ausmaßes der möglichen Einschränkungen des Internetzugangs und der langfristigen Folgen für das Privatleben der Bürger. Derzeit wird dies im Parlament kontrovers diskutiert. Der durchschnittliche Internetnutzer wird davon zunächst nichts bemerken: Erst wenn es soweit ist, kann er entscheiden, ob er einen Chat-Dienst weiterhin nutzt oder sein Konto dauerhaft löscht. Sollte eine größere Anzahl von EU-Mitgliedstaaten zustimmen, könnten sich die Anbieter vorbereiten, indem sie ihre registrierten Mitglieder per Pressemitteilung darüber informieren.
Políticos, servicios de chat y críticos consideran el control de chats como un proyecto de ley controvertido.
Un nuevo proyecto de ley propuesto por el presidente danés de la UE sobre el control "voluntario" de chats (que será obligatorio más adelante) es considerado por la mayoría de los Estados miembros europeos como una medida controvertida. El objetivo es demostrar que la monitorización de imágenes y mensajes no deseados (compartidos entre usuarios a través de servicios de chat) puede ser una medida preventiva. Implementar una medida como esta, controlada por el gobierno, podría ayudar a proteger a los usuarios de las diversas formas de abuso no deseado. Se hace especial hincapié en los menores. De esta forma, se puede comprobar el contenido de las imágenes y los mensajes. Al mismo tiempo, se implementa un sistema (de detección) para determinar si un usuario actúa conforme a las normas. Un sistema utilizado por un gobierno para estos fines debería prevenir el abuso antes de que el material compartido pueda ser visto por terceros. Además, se puede comprobar la edad de los usuarios que participan en un servicio de chat como medida adicional (iniciar sesión y comprobar que son mayores de edad). Los servicios de chat en Europa suelen utilizar cifrado, al igual que en otros países. Este suele estar integrado en el software de forma estándar. El usuario no tiene que decidir por sí mismo si activa o no esta función de seguridad especial; se activa de forma completamente automática. Según informes, los Estados miembros europeos están divididos al respecto. Una vez que se implemente el nuevo proyecto de ley, los servicios de chat deberían actuar como se les exige: esto significa que cada mensaje compartido debería registrar con precisión los pasos dados para superar un umbral determinado y, de ser necesario, cerrar la cuenta (suspenderla) o recibir una notificación de incumplimiento de los Términos y Condiciones (quizás una advertencia oficial). No es necesario que se produzca un bloqueo. La pregunta entonces es si el servicio de chat en cuestión informa inmediatamente a las autoridades. En el peor de los casos, el gobierno podría determinar dónde y cómo se puede conceder acceso a las llamadas puertas traseras: un área especial que los desarrolladores deben incorporar en sus productos. La oposición más firme a un proyecto de ley tan controvertido ya ha sido tema de debate entre los críticos de la legislación sobre privacidad. Se teme que los derechos civiles estén en juego. La cuestión de la eficacia de las medidas contra este tipo de abuso, o incluso de si el nuevo sistema entra en conflicto con los planes habituales (es decir, la vida privada y las libertades de los ciudadanos en una democracia) de los usuarios en general, sigue siendo objeto de debate abierto en los círculos políticos. Existe preocupación sobre hasta qué punto se puede limitar el acceso a internet de un ciudadano y el impacto a largo plazo que esto podría tener en su vida personal. Actualmente, este es un debate político delicado en la Cámara de Representantes. El usuario medio de internet no notará nada todavía: solo cuando esto ocurra podrá decidir si continúa usando un servicio de chat o si cerrará su cuenta definitivamente. Si un mayor número de Estados miembros de la UE está de acuerdo, los proveedores podrían prepararse con antelación informando a sus miembros registrados sobre esto mediante una noticia.
Politiciens, services de messagerie et critiques perçoivent le contrôle des conversations comme un projet de loi controversé.
Un nouveau projet de loi proposé par la présidente danoise du Conseil européen concernant le contrôle « volontaire » des conversations (qui ne deviendra obligatoire qu'ultérieurement) est perçu par la plupart des États membres européens comme une mesure controversée. L'objectif est de démontrer que la surveillance des images et messages indésirables (partagés entre utilisateurs via les services de messagerie) peut constituer une mesure préventive. La mise en œuvre d'une telle mesure, contrôlée par l'État, pourrait contribuer à protéger les utilisateurs contre les nombreuses formes d'abus. Une attention particulière est portée aux mineurs. Le contenu des images et des messages peut ainsi être vérifié. Parallèlement, un système de détection est déployé pour déterminer si un utilisateur respecte les règles. Un tel système, utilisé par un gouvernement à ces fins, devrait empêcher les abus avant que les contenus partagés ne soient consultés par des tiers. De plus, l'âge des utilisateurs d'un service de messagerie peut être vérifié (connexion et confirmation de la majorité légale). En Europe, comme dans d'autres pays, les services de messagerie utilisent généralement le chiffrement. Ce dernier est généralement intégré au logiciel de base. L'utilisateur n'a pas à décider lui-même d'activer ou non cette fonctionnalité de sécurité spéciale ; l'activation est entièrement automatique. Les États membres européens seraient divisés sur ce point. Une fois la nouvelle loi mise en œuvre, les services de messagerie instantanée devraient se conformer aux exigences : chaque message échangé devrait suivre avec précision les étapes franchies pour atteindre un certain seuil et, si nécessaire, fermer le compte de l'utilisateur (suspendre son compte) ou recevoir une notification de non-respect des conditions d'utilisation (éventuellement un avertissement officiel). Un blocage n'est pas obligatoire. La question est alors de savoir si le service de messagerie instantanée concerné doit informer immédiatement les autorités. Dans le pire des cas, le gouvernement pourrait déterminer où et comment l'accès à des failles de sécurité peut être accordé : un domaine spécifique que les développeurs sont tenus d'intégrer à leurs produits. L'opposition la plus virulente à ce projet de loi controversé alimente déjà les débats parmi les détracteurs de la législation sur la protection de la vie privée. On craint que les libertés individuelles ne soient menacées. La question de l'efficacité des mesures prises contre ces abus, et de la compatibilité du nouveau système avec les principes habituels (c'est-à-dire le respect de la vie privée et des libertés individuelles dans une démocratie), reste un sujet de débat politique. On s'inquiète de la limitation de l'accès à Internet et de ses conséquences à long terme sur la vie privée des citoyens. Ce sujet fait actuellement l'objet d'un débat politique sensible à la Chambre des représentants. L'utilisateur lambda ne s'en apercevra pas pour l'instant : ce n'est qu'à ce moment-là qu'il pourra décider de continuer à utiliser un service de messagerie instantanée ou de fermer définitivement son compte. Si une majorité d'États membres de l'UE approuve le système, les fournisseurs pourraient s'y préparer en informant leurs abonnés par voie de communiqué.
Politici, servizi di chat e critici considerano il controllo delle chat un disegno di legge controverso
Un nuovo disegno di legge proposto dal Presidente danese dell'UE riguardante il controllo "volontario" delle chat (che sarà reso obbligatorio solo in un secondo momento) è considerato dalla maggior parte degli Stati membri europei una misura controversa. L'obiettivo è dimostrare che il monitoraggio di immagini e messaggi indesiderati (condivisi tra utenti tramite servizi di chat) può essere una misura preventiva. L'implementazione di una misura controllata dal governo come questa potrebbe potenzialmente contribuire a proteggere gli utenti dalle numerose forme di abuso indesiderato. Particolare attenzione viene rivolta ai minori. Immagini e messaggi possono quindi essere controllati per verificarne il contenuto. Allo stesso tempo, viene implementato un sistema (di rilevamento) per determinare se un utente agisce secondo le regole. Un sistema utilizzato da un governo a questi scopi dovrebbe prevenire gli abusi prima che il materiale condiviso possa essere visualizzato da terzi. Inoltre, gli utenti partecipanti a un servizio di chat possono essere controllati tramite la verifica dell'età come misura aggiuntiva (accedere e verificare di avere almeno la maggiore età). I servizi di chat in Europa utilizzano generalmente la crittografia, proprio come in altri paesi. Questa è solitamente integrata nel software come standard. In realtà, l'utente non deve decidere autonomamente se abilitare questa speciale funzionalità di sicurezza; l'operazione avviene in modo completamente automatico. Gli Stati membri in Europa, a quanto pare, sono divisi su questo punto. I servizi di chat dovrebbero, una volta implementata la nuova legge, comportarsi come previsto: ciò significa che ogni messaggio condiviso dovrebbe tracciare "accuratamente" i passaggi compiuti per superare una certa soglia e, se necessario, chiudere l'account di qualcuno (sospenderlo) o ricevere una notifica di mancato rispetto dei Termini e Condizioni (magari un avvertimento ufficiale). Non è necessario un blocco. La questione diventa quindi se il servizio di chat in questione informi immediatamente le autorità. Nel peggiore dei casi, il governo potrebbe essere in grado di determinare dove e come concedere l'accesso alle cosiddette backdoor: un'area speciale che gli sviluppatori sono tenuti a integrare nei loro prodotti. La più forte opposizione a una legge così controversa è già stata al centro dell'attenzione tra i critici della legislazione sulla privacy. Si teme che siano a rischio i diritti civili. La questione dell'efficacia delle misure adottate contro tali abusi, o se il nuovo sistema sia in conflitto con i piani "consueti" (ovvero la vita privata e le libertà dei cittadini in una democrazia) degli utenti in generale, rimane oggetto di dibattito aperto negli ambienti politici. Ci sono preoccupazioni circa la misura in cui l'accesso a Internet di un cittadino possa essere limitato e l'impatto a lungo termine che ciò potrebbe avere sulla sua vita personale. Attualmente, si tratta di un delicato dibattito politico alla Camera dei Rappresentanti. L'utente medio di Internet non si accorgerà ancora di nulla: solo quando ciò accadrà potrà decidere se continuare a utilizzare un servizio di chat o chiudere definitivamente il proprio account. Se una percentuale maggiore di Stati membri dell'UE sarà d'accordo, i provider potrebbero prepararsi in anticipo informando i propri utenti registrati tramite una notizia.
Politycy, serwisy czatowe i krytycy postrzegają kontrolę czatów jako kontrowersyjny projekt ustawy
Nowy projekt ustawy, zaproponowany przez duńskiego prezydenta UE, dotyczący „dobrowolnej” kontroli czatów (która stanie się obowiązkowa dopiero w późniejszym terminie), jest postrzegany przez większość państw członkowskich UE jako kontrowersyjny. Celem jest wykazanie, że monitorowanie niechcianych zdjęć i wiadomości (udostępnianych między użytkownikami za pośrednictwem serwisów czatowych) może być środkiem zapobiegawczym. Wdrożenie takiego środka kontrolowanego przez rząd mogłoby potencjalnie pomóc w ochronie użytkowników przed wieloma formami niechcianych nadużyć. Szczególny nacisk kładzie się na osoby niepełnoletnie. Obrazy i wiadomości mogą być następnie sprawdzane pod kątem treści. Jednocześnie wdrażany jest system (wykrywania), który sprawdza, czy użytkownik postępuje zgodnie z zasadami. System wykorzystywany przez rząd w tym celu powinien zapobiegać nadużyciom, zanim udostępnione materiały będą mogły zostać wyświetlone przez osoby trzecie. Ponadto, użytkownicy korzystający z serwisu czatowego mogą być dodatkowo sprawdzani poprzez weryfikację wieku (zaloguj się i sprawdź, czy masz co najmniej ukończone 18 lat). Serwisy czatowe w Europie, podobnie jak w innych krajach, zazwyczaj korzystają z szyfrowania. Jest ono zazwyczaj wbudowane w oprogramowanie jako standard. Użytkownik nie musi samodzielnie decydować, czy włączyć tę specjalną funkcję bezpieczeństwa; dzieje się to całkowicie automatycznie. Państwa członkowskie w Europie są podobno podzielone w tej kwestii. Serwisy czatowe powinny – po wprowadzeniu nowej ustawy – działać zgodnie z wymogami: oznacza to, że każda udostępniona wiadomość powinna „dokładnie” śledzić kroki podjęte w celu przekroczenia określonego progu i, w razie potrzeby, zamknąć konto danej osoby (zawiesić ją) lub otrzymać powiadomienie o nieprzestrzeganiu Regulaminu (być może oficjalne ostrzeżenie). Blokada nie musi jednak nastąpić. Pojawia się wówczas pytanie, czy dany serwis czatowy natychmiast powiadomi władze. W najgorszym przypadku rząd mógłby określić, gdzie i jak można przyznać dostęp do tzw. tylnych furtek: specjalnego obszaru, który deweloperzy są zobowiązani uwzględnić w swoich produktach. Najsilniejszy sprzeciw wobec tak kontrowersyjnej ustawy jest już tematem rozmów wśród krytyków przepisów dotyczących prywatności. Istnieją obawy, że zagrożone są prawa obywatelskie. Kwestia skuteczności środków podejmowanych przeciwko takim nadużyciom, a także tego, czy nowy system w ogóle koliduje ze „zwykłymi” planami (tj. ochroną życia prywatnego i wolności obywateli w ramach demokracji) wśród użytkowników, pozostaje przedmiotem otwartej debaty w kręgach politycznych. Istnieją obawy dotyczące stopnia, w jakim dostęp obywateli do internetu może zostać ograniczony, oraz długoterminowego wpływu, jaki może to mieć na ich życie osobiste. Obecnie jest to drażliwy temat debaty politycznej w Izbie Reprezentantów. Przeciętny użytkownik internetu niczego jeszcze nie zauważy: dopiero gdy to nastąpi, będzie mógł zdecydować o dalszym korzystaniu z usługi czatu lub o trwałym zamknięciu konta. Jeśli większa część państw członkowskich UE wyrazi zgodę, dostawcy mogliby przygotować się z wyprzedzeniem, informując o tym swoich zarejestrowanych użytkowników za pośrednictwem wiadomości.
Политици, чат услуги и критици виждат контрола върху чата като спорен законопроект
Нов законопроект, предложен от датския председател на ЕС, относно „доброволния“ контрол върху чата (който ще стане задължителен едва на по-късна дата), се разглежда от повечето европейски държави членки като спорна мярка. Целта е да се демонстрира, че наблюдението на нежелани изображения и съобщения (споделяни между потребители чрез чат услуги) може да бъде превантивна мярка. Чрез прилагането на контролирана от правителството мярка като тази, тя би могла потенциално да помогне за защитата на потребителите от многото форми на нежелана злоупотреба. Особен акцент се поставя върху непълнолетните. След това изображенията и съобщенията могат да бъдат проверени за съдържание. В същото време се внедрява система (за откриване), за да се определи дали потребителят действа съгласно правилата. Система, използвана от правителството за тези цели, трябва да предотвратява злоупотреби, преди споделеният материал да може да бъде видян от трети страни. Освен това, участващите потребители на чат услуга могат да бъдат проверени чрез проверка на възрастта като допълнителна мярка (влезте и проверете дали сте поне навършили законна възраст). Чат услугите в Европа обикновено използват криптиране, точно както в други страни. Това обикновено е вградено в софтуерния продукт като стандарт. Потребителят всъщност не е нужно сам да решава дали да активира тази специална функция за сигурност; това се случва напълно автоматично. Държавите членки в Европа са разделени по този въпрос. След като новият законопроект бъде въведен в действие, чат услугите трябва да действат така, както се изисква: това означава, че всяко споделено съобщение трябва „точно“ да проследява предприетите стъпки за преминаване на определен праг и, ако е необходимо, или да затваря нечий акаунт (да го спира), или да получава известие, че не спазва Общите условия (евентуално официално предупреждение). Блокирането не е задължително. Тогава въпросът е дали въпросната чат услуга незабавно информира властите. В най-лошия случай правителството може да определи къде и как може да се предостави достъп до така наречените задни врати: специална област, която разработчиците са длъжни да включат в своите продукти. Най-силната опозиция срещу такъв спорен законопроект вече е тема на разговор сред критиците на законодателството за поверителност. Има опасения, че гражданските права са заложени на карта. Въпросът колко ефективно се предприемат мерките срещу подобни злоупотреби или дали новата система дори противоречи на „обичайните“ планове (т.е. личния живот и свободите на гражданите в рамките на демокрацията) сред потребителите като цяло, остава предмет на открит дебат в политическите среди. Съществуват опасения относно степента, до която достъпът на гражданите до интернет може да бъде ограничен, и дългосрочното въздействие, което това би могло да окаже върху личния им живот. В момента това е чувствителен политически дебат в Камарата на представителите. Средностатистическият потребител на интернет все още няма да забележи нищо: едва когато това се случи, той може да реши да продължи да използва чат услуга или да затвори окончателно акаунта си. Ако по-голяма част от държавите-членки на ЕС се съгласят, доставчиците биха могли да се подготвят предварително, като информират своите регистрирани членове за това чрез новинарски материал.
Политики, чат-сервисы и критики считают законопроект о контроле чатов спорным
Новый законопроект, предложенный председателем ЕС Данией, о «добровольном» контроле чатов (который станет обязательным лишь позднее), рассматривается большинством европейских государств-членов как спорная мера. Цель законопроекта — продемонстрировать, что мониторинг нежелательных изображений и сообщений (передаваемых пользователями через чат-сервисы) может быть превентивной мерой. Внедрение подобной контролируемой государством меры потенциально может помочь защитить пользователей от многочисленных форм нежелательного насилия. Особое внимание уделяется несовершеннолетним. Изображения и сообщения могут быть проверены на наличие контента. Одновременно с этим внедряется система (обнаружения), которая определяет, соблюдает ли пользователь правила. Система, используемая правительством для этих целей, должна предотвращать злоупотребления до того, как передаваемые материалы станут доступны третьим лицам. Кроме того, пользователи чат-сервисов могут быть проверены с помощью дополнительной проверки возраста (войдите в систему и убедитесь, что вы достигли совершеннолетия). В европейских чат-сервисах, как и в других странах, обычно используется шифрование. Обычно это встроено в стандартный программный продукт. Пользователю фактически не нужно самостоятельно решать, включать ли эту специальную функцию безопасности; это происходит полностью автоматически. Как сообщается, мнения государств-членов ЕС по этому вопросу разделились. После вступления нового законопроекта в силу чат-сервисы должны действовать так, как им предписано: это означает, что каждое отправленное сообщение должно «точно» отслеживать шаги, предпринятые для пересечения определённого порога, и, при необходимости, либо закрывать чей-то аккаунт (приостанавливать его действие), либо получать уведомление о несоблюдении Условий (возможно, официальное предупреждение). Блокировка не обязательно должна иметь место. В таком случае возникает вопрос, должен ли соответствующий чат-сервис немедленно уведомить власти. В худшем случае правительство может определить, где и как может быть предоставлен доступ к так называемым бэкдорам: особой области, которую разработчики обязаны включить в свои продукты. Наиболее решительное сопротивление столь спорному законопроекту уже стало предметом обсуждения среди критиков законодательства о конфиденциальности. Существуют опасения, что под угрозой находятся гражданские права. Вопрос о том, насколько эффективны меры, принимаемые против подобных злоупотреблений, и противоречит ли новая система «обычным» планам (то есть частной жизни и свободам граждан в демократическом государстве) среди пользователей в целом, остаётся предметом открытых дискуссий в политических кругах. Существуют опасения по поводу степени ограничения доступа граждан к интернету и долгосрочных последствий этого для их личной жизни. В настоящее время этот вопрос является предметом деликатных политических дебатов в Палате представителей. Обычный пользователь интернета пока ничего не заметит: только когда это произойдёт, он сможет решить, продолжать ли пользоваться чатом или навсегда закрыть свою учётную запись. Если большая часть государств-членов ЕС согласится, провайдеры могли бы заранее подготовиться, проинформировав об этом своих зарегистрированных пользователей в новостях.
Politikai, pokalbių paslaugos ir kritikai pokalbių kontrolę laiko prieštaringai vertinamu įstatymo projektu
Danijos ES prezidento pasiūlytas naujas įstatymo projektas dėl „savanoriškos“ pokalbių kontrolės (kuri bus privaloma tik vėliau) daugelio Europos valstybių narių vertinamas kaip prieštaringai vertinama priemonė. Tikslas – parodyti, kad nepageidaujamų vaizdų ir žinučių (kuriomis dalijasi vartotojai per pokalbių paslaugas) stebėjimas gali būti prevencinė priemonė. Įgyvendinus tokią vyriausybės kontroliuojamą priemonę, ji galėtų padėti apsaugoti vartotojus nuo daugybės nepageidaujamo piktnaudžiavimo formų. Ypatingas dėmesys skiriamas nepilnamečiams. Tada galima patikrinti vaizdų ir žinučių turinį. Tuo pačiu metu diegiama (aptikimo) sistema, skirta nustatyti, ar vartotojas elgiasi pagal taisykles. Šiems tikslams vyriausybės naudojama sistema turėtų užkirsti kelią piktnaudžiavimui, kol bendrinamą medžiagą galės peržiūrėti trečiosios šalys. Be to, dalyvaujantys pokalbių paslaugos vartotojai gali būti tikrinami atliekant amžiaus patikrinimą kaip papildomą priemonę (prisijunkite ir patikrinkite, ar esate bent pilnametis). Pokalbių paslaugos Europoje paprastai naudoja šifravimą, kaip ir kitose šalyse. Tai paprastai yra standartinė programinės įrangos produkto dalis. Vartotojui nereikia pačiam nuspręsti, ar įjungti šią specialią saugią funkciją; tai vyksta visiškai automatiškai. Pranešama, kad Europos valstybės narės šiuo klausimu yra susiskaldžiusios. Pokalbių paslaugos, kai tik bus įgyvendintas naujasis įstatymo projektas, turėtų veikti taip, kaip reikalaujama: tai reiškia, kad kiekviena bendrinama žinutė turėtų „tiksliai“ sekti veiksmus, atliktus siekiant peržengti tam tikrą ribą, ir prireikus uždaryti asmens paskyrą (sustabdyti jo veiklą) arba gauti pranešimą, kad jis nesilaiko sąlygų ir nuostatų (galbūt oficialų įspėjimą). Blokavimas nebūtinai turi įvykti. Tuomet kyla klausimas, ar atitinkama pokalbių paslauga nedelsdama informuoja valdžios institucijas. Blogiausiu atveju vyriausybė galėtų nustatyti, kur ir kaip galima suteikti prieigą prie vadinamųjų „užpakalinių durų“: specialios srities, kurią kūrėjai privalo įtraukti į savo produktus. Stipriausias pasipriešinimas tokiam prieštaringai vertinamam įstatymo projektui jau tapo privatumo įstatymų kritikų kalba. Baiminamasi, kad kyla pavojus pilietinėms teisėms. Klausimas, kiek veiksmingai imamasi priemonių prieš tokį piktnaudžiavimą, ar naujoji sistema apskritai prieštarauja „įprastiems“ vartotojų planams (t. y. piliečių privačiam gyvenimui ir laisvėms demokratinėje valstybėje), tebėra atvirų diskusijų politiniuose sluoksniuose objektas. Nerimaujama, kiek gali būti ribojama piliečio prieiga prie interneto ir kokį ilgalaikį poveikį tai gali turėti jo asmeniniam gyvenimui. Šiuo metu tai yra jautri politinė diskusija Atstovų Rūmuose. Vidutinis interneto vartotojas dar nieko nepastebės: tik tada, kai tai įvyks, jis galės nuspręsti toliau naudotis pokalbių paslauga arba visam laikui uždaryti savo paskyrą. Jei didesnė dalis ES valstybių narių sutiks, paslaugų teikėjai galėtų iš anksto pasiruošti informuodami apie tai savo registruotus narius per naujieną.
Politiķi, tērzēšanas pakalpojumi un kritiķi tērzēšanas kontroli uzskata par pretrunīgu likumprojektu
Dānijas ES prezidenta ierosinātais jaunais likumprojekts par "brīvprātīgu" tērzēšanas kontroli (kas kļūs obligāta tikai vēlāk) lielākajā daļā Eiropas dalībvalstu tiek uzskatīts par pretrunīgu pasākumu. Mērķis ir parādīt, ka nevēlamu attēlu un ziņojumu (ko lietotāji kopīgo, izmantojot tērzēšanas pakalpojumus) uzraudzība var būt preventīvs pasākums. Ieviešot šādu valdības kontrolētu pasākumu, tas varētu palīdzēt aizsargāt lietotājus no daudzajiem nevēlamas vardarbības veidiem. Īpaša uzmanība tiek pievērsta nepilngadīgajiem. Pēc tam attēlus un ziņojumus var pārbaudīt attiecībā uz saturu. Vienlaikus tiek ieviesta (atklāšanas) sistēma, lai noteiktu, vai lietotājs rīkojas saskaņā ar noteikumiem. Sistēmai, ko valdība izmanto šiem mērķiem, vajadzētu novērst ļaunprātīgu izmantošanu, pirms koplietoto materiālu var apskatīt trešās personas. Turklāt tērzēšanas pakalpojuma lietotājus var pārbaudīt, izmantojot vecuma verifikāciju kā papildu pasākumu (piesakieties un pārbaudiet, vai esat sasniedzis pilngadību). Tērzēšanas pakalpojumi Eiropā parasti izmanto šifrēšanu, tāpat kā citās valstīs. Tas parasti ir iebūvēts programmatūras produktā kā standarta aprīkojums. Lietotājam pašam nav jāizlemj, vai iespējot šo īpašo drošības funkciju; tas notiek pilnīgi automātiski. Ziņots, ka Eiropas dalībvalstis šajā jautājumā ir sašķeltas. Tērzēšanas pakalpojumiem — tiklīdz jaunais likumprojekts būs ieviests — vajadzētu rīkoties tā, kā no tiem tiek prasīts: tas nozīmē, ka katram kopīgotajam ziņojumam vajadzētu "precīzi" izsekot soļiem, kas veikti, lai pārsniegtu noteiktu slieksni, un, ja nepieciešams, vai nu slēgt kāda lietotāja kontu (apturēt tā darbību), vai saņemt paziņojumu, ka viņš neievēro noteikumus un nosacījumus (iespējams, oficiālu brīdinājumu). Bloķēšanai nav obligāti jānotiek. Tad rodas jautājums, vai attiecīgais tērzēšanas pakalpojums nekavējoties informē varas iestādes. Sliktākajā gadījumā valdība varētu noteikt, kur un kā var tikt piešķirta piekļuve tā sauktajām aizmugurējām durvīm: īpašai zonai, kas izstrādātājiem ir jāiekļauj savos produktos. Spēcīgākā pretestība šādam pretrunīgi vērtētam likumprojektam jau ir bijusi pilsētas sarunu temats privātuma tiesību aktu kritiķu vidū. Pastāv bažas, ka ir apdraudētas pilsoņu tiesības. Jautājums par to, cik efektīvi tiek veikti pasākumi pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu, vai arī par to, vai jaunā sistēma vispār ir pretrunā ar lietotāju "ierastajiem" plāniem (t. i., pilsoņu privāto dzīvi un brīvībām demokrātijā), joprojām ir atklātu diskusiju objekts politiskajās aprindās. Pastāv bažas par to, cik lielā mērā var tikt ierobežota pilsoņa piekļuve internetam un kāda varētu būt ilgtermiņa ietekme uz viņa personīgo dzīvi. Pašlaik šī ir jutīga politiska diskusija Pārstāvju palātā. Vidējais interneta lietotājs vēl neko nepamanīs: tikai tad, kad tas notiks, viņš varēs izlemt turpināt izmantot tērzēšanas pakalpojumu vai neatgriezeniski slēgt savu kontu. Ja lielāka daļa ES dalībvalstu tam piekritīs, pakalpojumu sniedzēji varētu iepriekš sagatavoties, informējot par to savus reģistrētos biedrus, izmantojot ziņu.
Політики, чат-сервіси та критики вважають контроль над чатами суперечливим законопроектом
Новий законопроект, запропонований президентом ЄС Данією щодо «добровільного» контролю над чатами (який стане обов’язковим лише пізніше), вважається більшістю європейських держав-членів суперечливим заходом. Мета полягає в тому, щоб продемонструвати, що моніторинг небажаних зображень та повідомлень (які поширюються між користувачами через чат-сервіси) може бути превентивним заходом. Впровадження такого контрольованого урядом заходу потенційно може допомогти захистити користувачів від багатьох форм небажаного зловживання. Особлива увага приділяється неповнолітнім. Зображення та повідомлення потім можна перевірити на наявність вмісту. Водночас розгортається система (виявлення), щоб визначити, чи діє користувач відповідно до правил. Система, яка використовується урядом для цих цілей, повинна запобігати зловживанням, перш ніж спільний матеріал зможе переглянути треті сторони. Крім того, користувачів-учасників чат-сервісу можна перевірити за допомогою перевірки віку як додаткового заходу (увійдіть у систему та перевірте, чи ви принаймні досягли повноліття). Чат-сервіси в Європі зазвичай використовують шифрування, як і в інших країнах. Зазвичай це вбудовано в програмний продукт як стандарт. Користувачеві насправді не потрібно самостійно вирішувати, чи вмикати цю спеціальну функцію безпеки; це відбувається повністю автоматично. Повідомляється, що держави-члени Європи розділилися в думках щодо цього питання. Чат-сервіси повинні — після впровадження нового законопроекту — діяти так, як вони повинні: це означає, що кожне спільне повідомлення має «точно» відстежувати кроки, зроблені для перетину певного порогу, і, за необхідності, або закрити чийсь обліковий запис (призупинити його дію), або отримати сповіщення про те, що він не дотримується Умов та положень (можливо, офіційне попередження). Блокування не обов’язково має відбуватися. Тоді виникає питання, чи негайно інформує відповідний чат-сервіс владу. У найгіршому випадку уряд може визначити, де і як можна надати доступ до так званих бекдорів: спеціальної області, яку розробники повинні вбудовувати у свої продукти. Найрішучіший опір такому суперечливому законопроекту вже став предметом розмов серед критиків законодавства про конфіденційність. Існують побоювання, що під загрозою стоять громадянські права. Питання про те, наскільки ефективно вживаються заходи проти таких зловживань, або чи суперечить нова система взагалі «звичайним» планам (тобто приватному життю та свободам громадян у демократії) серед користувачів загалом, залишається предметом відкритих дискусій у політичних колах. Існують побоювання щодо того, наскільки може бути обмежений доступ громадян до Інтернету, та довгострокового впливу, який це може мати на їхнє особисте життя. Наразі це делікатна політична дискусія в Палаті представників. Пересічний користувач Інтернету ще нічого не помітить: лише коли це станеться, він зможе вирішити продовжувати користуватися чат-сервісом або назавжди закрити свій обліковий запис. Якщо більша частина держав-членів ЄС погодиться, провайдери можуть підготуватися заздалегідь, повідомивши про це своїх зареєстрованих членів через новинне повідомлення.
Политичари, чет сервиси и критичари сматрају контролу ћаскања контроверзним законом
Нови закон који је предложио дански председник ЕУ, а који се тиче „добровољне“ контроле ћаскања (који ће тек касније постати обавезан), већина европских земаља чланица сматра контроверзном мером. Циљ је да се покаже да праћење нежељених слика и порука (које се деле између корисника путем чет сервиса) може бити превентивна мера. Применом овакве мере коју контролише влада, потенцијално би се могла помоћи у заштити корисника од многих облика нежељене злоупотребе. Посебан нагласак се ставља на малолетнике. Слике и поруке се затим могу проверити због садржаја. Истовремено, покреће се систем (детекције) како би се утврдило да ли корисник поступа у складу са правилима. Систем који влада користи у ове сврхе требало би да спречи злоупотребу пре него што дељени материјал могу да виде треће стране. Штавише, корисници који учествују у чет сервису могу се проверити путем верификације старости као додатне мере (пријавите се и проверите да ли сте барем пунолетни). Ћет сервиси у Европи генерално користе шифровање, баш као и у другим земљама. Ово је обично стандардно уграђено у софтверски производ. Корисник заправо не мора сам да одлучи да ли ће омогућити ову посебну безбедносну функцију; то се дешава потпуно аутоматски. Државе чланице у Европи су наводно подељене по овом питању. Чет сервиси би требало – када се нови закон имплементира – да поступају како се од њих захтева: то значи да свака дељена порука треба да „тачно“ прати кораке предузете да би се прешао одређени праг и, ако је потребно, или да затвори нечији налог (суспендује га) или да добије обавештење да се не придржава Услова и одредби (можда званично упозорење). Блокирање не мора нужно да се догоди. Питање је онда да ли дотични чет сервис одмах обавештава власти. У најгорем случају, влада би могла да одреди где и како се може одобрити приступ такозваним задњим вратима: посебном подручју које програмери морају да уграде у своје производе. Најјаче противљење оваквом контроверзном закону већ је било тема разговора у граду међу критичарима закона о приватности. Постоје страхови да су у питању грађанска права. Питање колико се ефикасно предузимају мере против такве злоупотребе, или да ли нови систем уопште коси „уобичајене“ планове (тј. приватни живот и слободе грађана у демократији) међу корисницима уопште, остаје предмет отворене дебате у политичким круговима. Постоји забринутост око тога у којој мери приступ грађана интернету може бити ограничен и дугорочни утицај који би то могло имати на њихов лични живот. Тренутно је ово осетљива политичка дебата у Представничком дому. Просечан корисник интернета још ништа неће приметити: тек када се то деси, може да одлучи да настави да користи услугу ћаскања или трајно затвори свој налог. Ако се већи део земаља чланица ЕУ сложи, провајдери би могли унапред да се припреме тако што ће о томе обавестити своје регистроване чланове путем вести.
Političari, chat servisi i kritičari smatraju kontrolu chata kontroverznim zakonom
Novi zakon koji je predložio danski predsjednik EU-a o "dobrovoljnoj" kontroli chata (koji će tek kasnije postati obavezan) većina europskih država članica smatra kontroverznom mjerom. Cilj je pokazati da praćenje neželjenih slika i poruka (koje se dijele između korisnika putem chat servisa) može biti preventivna mjera. Primjenom mjere koju kontrolira vlada, poput ove, potencijalno bi se moglo pomoći u zaštiti korisnika od mnogih oblika neželjene zlouporabe. Poseban naglasak stavlja se na maloljetnike. Slike i poruke tada se mogu provjeriti na sadržaj. Istovremeno se primjenjuje (detekcijski) sustav kako bi se utvrdilo postupa li korisnik u skladu s pravilima. Sustav koji vlada koristi u te svrhe trebao bi spriječiti zlouporabu prije nego što treće strane mogu vidjeti dijeljeni materijal. Nadalje, korisnici chat servisa koji sudjeluju mogu se provjeriti putem provjere dobi kao dodatna mjera (prijavite se i provjerite jeste li barem punoljetni). Chat servisi u Europi općenito koriste šifriranje, baš kao i u drugim zemljama. To je obično standardno ugrađeno u softverski proizvod. Korisnik zapravo ne mora sam odlučiti hoće li omogućiti ovu posebnu sigurnosnu značajku; to se događa potpuno automatski. Države članice u Europi navodno su podijeljene po tom pitanju. Usluge chata trebale bi - nakon što se novi zakon provede - djelovati kako se od njih traži: to znači da svaka podijeljena poruka treba "točno" pratiti korake poduzete za prelazak određenog praga i, ako je potrebno, ili zatvoriti nečiji račun (suspendirati ih) ili primiti obavijest da se ne pridržavaju Uvjeta i odredbi (možda službeno upozorenje). Blokiranje ne mora nužno nastupiti. Tada se postavlja pitanje hoće li dotična usluga chata odmah obavijestiti vlasti. U najgorem slučaju, vlada bi mogla odrediti gdje i kako se može odobriti pristup takozvanim stražnjim vratima: posebnom području koje programeri moraju uključiti u svoje proizvode. Najjače protivljenje takvom kontroverznom zakonu već je bila tema razgovora među kritičarima zakonodavstva o privatnosti. Postoje strahovi da su ugrožena građanska prava. Pitanje koliko se učinkovito poduzimaju mjere protiv takve zlouporabe ili je li novi sustav uopće u sukobu s "uobičajenim" planovima (tj. privatnim životima i slobodama građana unutar demokracije) među korisnicima općenito, ostaje predmet otvorene rasprave u političkim krugovima. Postoji zabrinutost oko toga u kojoj mjeri se građanima može ograničiti pristup internetu i kakav bi to dugoročni utjecaj to moglo imati na njihov osobni život. Trenutno je ovo osjetljiva politička rasprava u Zastupničkom domu. Prosječni korisnik interneta još ništa neće primijetiti: tek kada se to dogodi, može odlučiti hoće li nastaviti koristiti uslugu chata ili trajno zatvoriti svoj račun. Ako se veći udio država članica EU složi, pružatelji usluga mogli bi se unaprijed pripremiti tako što će o tome obavijestiti svoje registrirane članove putem vijesti.
Političari, chat servisi i kritičari smatraju kontrolu chata kontroverznim zakonom
Novi zakon koji je predložio danski predsjednik EU o "dobrovoljnoj" kontroli chata (koji će tek kasnije postati obavezan) većina evropskih država članica smatra kontroverznom mjerom. Cilj je pokazati da praćenje neželjenih slika i poruka (koje se dijele između korisnika putem chat servisa) može biti preventivna mjera. Implementacijom mjere koju kontrolira vlada, poput ove, potencijalno bi se moglo pomoći u zaštiti korisnika od mnogih oblika neželjene zloupotrebe. Poseban naglasak stavlja se na maloljetnike. Slike i poruke se zatim mogu provjeriti na sadržaj. Istovremeno, implementira se (detekcijski) sistem kako bi se utvrdilo da li korisnik djeluje u skladu s pravilima. Sistem koji vlada koristi u ove svrhe trebao bi spriječiti zloupotrebu prije nego što treće strane mogu vidjeti dijeljeni materijal. Nadalje, korisnici chat servisa koji učestvuju mogu se provjeriti putem provjere dobi kao dodatne mjere (prijavite se i provjerite da li ste barem punoljetni). Chat servisi u Evropi uglavnom koriste šifriranje, baš kao i u drugim zemljama. Ovo je obično standardno ugrađeno u softverski proizvod. Korisnik zapravo ne mora sam odlučiti hoće li omogućiti ovu posebnu sigurnosnu funkciju; to se događa potpuno automatski. Države članice u Evropi su navodno podijeljene po ovom pitanju. Servisi za chat bi - nakon što se novi zakon implementira - trebali djelovati onako kako se od njih traži: to znači da svaka podijeljena poruka treba "tačno" pratiti korake poduzete da se pređe određeni prag i, ako je potrebno, ili zatvoriti nečiji račun (suspendirati ih) ili dobiti obavijest da se ne pridržavaju Uslova i odredbi (možda službeno upozorenje). Blokiranje ne mora nužno uslijediti. Pitanje je tada da li dotični servis za chat odmah obavještava vlasti. U najgorem slučaju, vlada bi mogla odrediti gdje i kako se može odobriti pristup takozvanim stražnjim vratima: posebnom području koje programeri moraju uključiti u svoje proizvode. Najjače protivljenje tako kontroverznom zakonu već je bila tema razgovora među kritičarima zakonodavstva o privatnosti. Postoje strahovi da su ugrožena građanska prava. Pitanje koliko se efikasno poduzimaju mjere protiv takve zloupotrebe, ili da li novi sistem uopšte u sukobu sa "uobičajenim" planovima (tj. privatnim životima i slobodama građana unutar demokratije) među korisnicima uopšte, ostaje predmet otvorene debate u političkim krugovima. Postoji zabrinutost oko toga u kojoj mjeri građani mogu ograničiti pristup internetu i kakav dugoročni uticaj to može imati na njihov lični život. Trenutno je ovo osjetljiva politička debata u Predstavničkom domu. Prosječni korisnik interneta još ništa neće primijetiti: tek kada se to dogodi, mogu odlučiti da nastave koristiti uslugu chata ili trajno zatvore svoj račun. Ako se veći broj država članica EU složi, pružaoci usluga bi se mogli unaprijed pripremiti tako što bi o tome obavijestili svoje registrovane članove putem vijesti.
Politikusok, csevegőszolgáltatások és kritikusok ellentmondásos törvényjavaslatnak tartják a csevegés-ellenőrzést
A dán EU-elnök által javasolt új törvényjavaslatot az „önkéntes” csevegés-ellenőrzésről (amely csak később válik kötelezővé) a legtöbb európai tagállam ellentmondásos intézkedésnek tekinti. A cél annak bemutatása, hogy a nem kívánt képek és üzenetek (amelyeket a felhasználók között csevegőszolgáltatásokon keresztül osztanak meg) megfigyelése megelőző intézkedés lehet. Egy ilyen, kormány által ellenőrzött intézkedés végrehajtásával potenciálisan segíthet megvédeni a felhasználókat a nem kívánt visszaélések számos formájától. Különös hangsúlyt fektetnek a kiskorúakra. A képek és üzenetek tartalmát ezután ellenőrizni lehet. Ugyanakkor egy (észlelő)rendszert is telepítenek annak megállapítására, hogy a felhasználó a szabályoknak megfelelően jár-e el. Egy kormány által erre a célra használt rendszernek meg kell akadályoznia a visszaéléseket, mielőtt a megosztott anyagot harmadik felek megtekinthetnék. Továbbá a csevegőszolgáltatás részt vevő felhasználóit további intézkedésként életkor-ellenőrzéssel is ellenőrizni lehet (jelentkezzen be, és ellenőrizze, hogy legalább a törvényes korhatárt elérte-e). Az európai csevegőszolgáltatások általában titkosítást használnak, akárcsak más országokban. Ez általában alapértelmezés szerint be van építve a szoftvertermékbe. A felhasználónak valójában nem kell magának eldöntenie, hogy engedélyezi-e ezt a különleges biztonsági funkciót; az teljesen automatikusan történik. Az európai tagállamok állítólag megosztottak ebben a kérdésben. A csevegőszolgáltatásoknak – amint az új törvényjavaslat hatályba lép – a követelményeknek megfelelően kellene eljárniuk: ez azt jelenti, hogy minden megosztott üzenetnek „pontosan” nyomon kell követnie egy bizonyos küszöb átlépéséhez megtett lépéseket, és szükség esetén vagy le kell zárnia valakinek a fiókját (fel kell függesztenie), vagy értesítést kell kapnia arról, hogy nem tartja be a Felhasználási feltételeket (esetleg hivatalos figyelmeztetést). A blokkolásnak nem feltétlenül kell megtörténnie. A kérdés az, hogy a szóban forgó csevegőszolgáltatás azonnal értesíti-e a hatóságokat. A legrosszabb esetben a kormány meghatározhatja, hogy hol és hogyan lehet hozzáférést biztosítani az úgynevezett hátsó ajtókhoz: egy speciális területhez, amelyet a fejlesztőknek be kell építeniük a termékeikbe. Az ilyen vitatott törvényjavaslattal szembeni legerősebb ellenállás már a város beszédtémája volt az adatvédelmi jogszabályok kritikusai körében. Attól tartanak, hogy a polgári jogok forognak kockán. Az ilyen visszaélések elleni intézkedések hatékonyságának kérdése, illetve az új rendszer esetleges ütközése a felhasználók körében általánosságban a „szokásos” tervekkel (azaz a polgárok magánéletével és szabadságjogaival egy demokráciában) továbbra is nyílt vita tárgya a politikai körökben. Aggodalomra ad okot, hogy milyen mértékben korlátozható egy polgár internet-hozzáférése, és milyen hosszú távú hatással lehet ez a személyes életükre. Jelenleg ez egy érzékeny politikai vita a Képviselőházban. Az átlagos internetfelhasználó még semmit sem fog észrevenni: csak akkor dönthet úgy, hogy továbbra is használja a csevegőszolgáltatást, vagy véglegesen bezárja fiókját, amikor ez megtörténik. Ha az uniós tagállamok nagyobb aránya egyetért, a szolgáltatók előre felkészülhetnének, ha egy híradáson keresztül tájékoztatnák regisztrált tagjaikat erről.
Politicienii, serviciile de chat și criticii consideră controlul chat-urilor drept un proiect de lege controversat
Un nou proiect de lege propus de președintele danez al UE privind controlul „voluntar” al chat-urilor (care va deveni obligatoriu doar la o dată ulterioară) este considerat de majoritatea statelor membre europene o măsură controversată. Scopul este de a demonstra că monitorizarea imaginilor și mesajelor nedorite (partajate între utilizatori prin intermediul serviciilor de chat) poate fi o măsură preventivă. Prin implementarea unei măsuri controlate de guvern, cum ar fi aceasta, s-ar putea contribui la protejarea utilizatorilor de numeroasele forme de abuz nedorit. Se pune un accent deosebit pe minori. Imaginile și mesajele pot fi apoi verificate pentru conținut. În același timp, se implementează un sistem (de detecție) pentru a determina dacă un utilizator acționează conform regulilor. Un sistem utilizat de un guvern în aceste scopuri ar trebui să prevină abuzul înainte ca materialul partajat să poată fi vizualizat de terți. În plus, utilizatorii participanți la un serviciu de chat pot fi verificați prin verificarea vârstei ca măsură suplimentară (conectați-vă și verificați dacă aveți cel puțin vârsta legală). Serviciile de chat din Europa utilizează în general criptarea, la fel ca în alte țări. Aceasta este de obicei încorporată în produsul software ca standard. Un utilizator nu trebuie de fapt să decidă singur dacă să activeze această funcție specială de securitate; aceasta se întâmplă complet automat. Se pare că statele membre din Europa sunt împărțite în această privință. Serviciile de chat ar trebui - odată ce noul proiect de lege este implementat - să acționeze așa cum sunt obligate să facă: aceasta înseamnă că fiecare mesaj partajat ar trebui să urmărească „cu exactitate” pașii parcurși pentru a depăși un anumit prag și, dacă este necesar, fie să închidă contul cuiva (suspendarea acestuia), fie să primească o notificare că aceasta nu respectă Termenii și Condițiile (poate un avertisment oficial). Nu trebuie neapărat să aibă loc o blocare. Întrebarea devine apoi dacă serviciul de chat în cauză informează imediat autoritățile. În cel mai rău caz, guvernul ar putea fi capabil să determine unde și cum se poate acorda accesul la așa-numitele backdoor-uri: o zonă specială pe care dezvoltatorii sunt obligați să o încorporeze în produsele lor. Cea mai puternică opoziție față de un proiect de lege atât de controversat a fost deja subiect de discuție în oraș printre criticii legislației privind confidențialitatea. Există temeri că drepturile civile sunt în joc. Chestiunea privind cât de eficiente sunt luate măsurile împotriva unor astfel de abuzuri sau dacă noul sistem intră măcar în conflict cu planurile „obișnuite” (adică viața privată și libertățile cetățenilor într-o democrație) în rândul utilizatorilor în general, rămâne o chestiune de dezbatere deschisă în cercurile politice. Există îngrijorări cu privire la măsura în care accesul la internet al unui cetățean poate fi limitat și la impactul pe termen lung pe care acest lucru l-ar putea avea asupra vieții sale personale. În prezent, aceasta este o dezbatere politică sensibilă în Camera Reprezentanților. Utilizatorul mediu de internet nu va observa încă nimic: abia atunci când se întâmplă acest lucru poate decide să continue să utilizeze un serviciu de chat sau să își închidă definitiv contul. Dacă o proporție mai mare de state membre ale UE sunt de acord, furnizorii s-ar putea pregăti în avans informându-și membrii înregistrați despre acest lucru prin intermediul unei știri.
Politici, chatovací služby a kritici považují kontrolu chatu za kontroverzní návrh zákona
Nový návrh zákona, který navrhl dánský prezident EU a který se týká „dobrovolné“ kontroly chatu (která bude povinná až později), je většinou evropských členských států vnímán jako kontroverzní. Cílem je ukázat, že monitorování nežádoucích obrázků a zpráv (sdílených mezi uživateli prostřednictvím chatovacích služeb) může být preventivním opatřením. Zavedení takového vládou kontrolovaného opatření by mohlo potenciálně pomoci chránit uživatele před mnoha formami nežádoucího zneužívání. Zvláštní důraz je kladen na nezletilé. Obrázky a zprávy lze poté kontrolovat na obsah. Zároveň je nasazen (detekční) systém, který určuje, zda uživatel jedná v souladu s pravidly. Systém používaný vládou pro tyto účely by měl zabránit zneužívání dříve, než si sdílený materiál mohou prohlédnout třetí strany. Kromě toho lze zúčastněné uživatele chatovací služby kontrolovat prostřednictvím ověření věku jako dodatečné opatření (přihlaste se a ověřte, zda jste alespoň plnoletí). Chatovací služby v Evropě obecně používají šifrování, stejně jako v jiných zemích. To je obvykle standardně zabudováno do softwarového produktu. Uživatel se ve skutečnosti nemusí sám rozhodovat, zda si tuto speciální bezpečnostní funkci povolí; děje se tak zcela automaticky. Členské státy v Evropě jsou v tomto bodě údajně rozděleny. Chatovací služby by se měly – jakmile bude nový zákon zaveden – chovat tak, jak se od nich očekává: to znamená, že každá sdílená zpráva by měla „přesně“ sledovat kroky podniknuté k překročení určité hranice a v případě potřeby buď uzavřít něčí účet (pozastavit ho), nebo obdržet oznámení, že nedodržuje Smluvní podmínky (možná oficiální varování). K zablokování nemusí nutně dojít. Otázkou pak je, zda daná chatovací služba okamžitě informuje úřady. V nejhorším případě by vláda mohla určit, kde a jak lze udělit přístup k tzv. zadním vrátekům: speciální oblasti, kterou jsou vývojáři povinni začlenit do svých produktů. Nejsilnější odpor proti tak kontroverznímu návrhu zákona se již stal tématem hovorů kritiků legislativy na ochranu soukromí. Existují obavy, že jsou v sázce občanská práva. Otázka, jak účinně jsou opatření proti takovému zneužívání přijímána, nebo zda nový systém vůbec koliduje s „obvyklými“ plány (tj. soukromým životem a svobodami občanů v demokracii) mezi uživateli obecně, zůstává v politických kruzích předmětem otevřené debaty. Existují obavy ohledně rozsahu, do jaké může být přístup občana k internetu omezen, a ohledně dlouhodobého dopadu, který by to mohlo mít na jeho osobní život. V současné době je to citlivá politická debata ve Sněmovně reprezentantů. Průměrný uživatel internetu si zatím ničeho nevšimne: teprve až se tak stane, může se rozhodnout, zda bude chatovací službu nadále používat, nebo svůj účet trvale uzavřít. Pokud by s tím souhlasila větší část členských států EU, poskytovatelé by se mohli předem připravit tím, že by o tom informovali své registrované členy prostřednictvím zprávy.
Politici, chatovacie služby a kritici považujú kontrolu chatu za kontroverzný návrh zákona
Nový návrh zákona, ktorý navrhol dánsky prezident EÚ a ktorý sa týka „dobrovoľnej“ kontroly chatu (ktorá sa stane povinnou až neskôr), považuje väčšina európskych členských štátov za kontroverzné opatrenie. Cieľom je preukázať, že monitorovanie nechcených obrázkov a správ (zdieľaných medzi používateľmi prostredníctvom chatovacích služieb) môže byť preventívnym opatrením. Zavedenie takéhoto vládou kontrolovaného opatrenia by mohlo potenciálne pomôcť chrániť používateľov pred mnohými formami nechceného zneužívania. Osobitný dôraz sa kladie na maloletých. Obrázky a správy sa potom môžu kontrolovať na obsah. Zároveň sa nasadí (detekčný) systém na určenie, či používateľ koná v súlade s pravidlami. Systém, ktorý vláda používa na tieto účely, by mal zabrániť zneužívaniu skôr, ako si zdieľaný materiál môžu pozrieť tretie strany. Okrem toho je možné overiť veku zúčastnených používateľov chatovacej služby ako dodatočné opatrenie (prihláste sa a skontrolujte, či ste aspoň plnoletí). Chatovacie služby v Európe vo všeobecnosti používajú šifrovanie, rovnako ako v iných krajinách. Toto je zvyčajne štandardne zabudované do softvérového produktu. Používateľ sa v skutočnosti nemusí sám rozhodnúť, či si túto špeciálnu bezpečnostnú funkciu povolí; deje sa úplne automaticky. Členské štáty v Európe sú v tomto bode údajne rozdelené. Chatovacie služby by mali – po zavedení nového zákona – konať tak, ako sa od nich vyžaduje: to znamená, že každá zdieľaná správa by mala „presne“ sledovať kroky podniknuté na prekročenie určitého limitu a v prípade potreby buď zatvoriť niečí účet (pozastaviť ho), alebo dostať oznámenie, že nedodržiava zmluvné podmienky (možno oficiálne varovanie). K zablokovaniu nemusí nevyhnutne dôjsť. Otázkou potom je, či daná chatovacia služba okamžite informuje úrady. V najhoršom prípade by vláda mohla určiť, kde a ako možno udeliť prístup k takzvaným zadným vrátkam: špeciálnej oblasti, ktorú sú vývojári povinní začleniť do svojich produktov. Najsilnejší odpor voči takémuto kontroverznému návrhu zákona už bol predmetom diskusie medzi kritikmi legislatívy o ochrane súkromia. Existujú obavy, že sú ohrozené občianske práva. Otázka, ako účinne sa prijímajú opatrenia proti takémuto zneužívaniu, alebo či nový systém vôbec koliduje s „obvyklými“ plánmi (t. j. súkromným životom a slobodami občanov v demokracii) medzi používateľmi vo všeobecnosti, zostáva predmetom otvorenej diskusie v politických kruhoch. Existujú obavy, do akej miery môže byť prístup občana na internet obmedzený a aký dlhodobý vplyv by to mohlo mať na jeho osobný život. V súčasnosti je to citlivá politická diskusia v Snemovni reprezentantov. Priemerný používateľ internetu si zatiaľ nič nevšimne: až keď sa tak stane, môže sa rozhodnúť, či bude naďalej používať chatovaciu službu alebo natrvalo zatvorí svoj účet. Ak s tým bude súhlasiť väčšia časť členských štátov EÚ, poskytovatelia by sa mohli vopred pripraviť tým, že by o tom informovali svojich registrovaných členov prostredníctvom správy.
Politiki, klepetalniške storitve in kritiki menijo, da je nadzor klepetalnic sporen zakon
Nov zakon, ki ga je predlagal danski predsednik EU o "prostovoljnem" nadzoru klepetalnic (ki bo obvezen šele pozneje), večina evropskih držav članic meni, da je sporen ukrep. Cilj je pokazati, da je lahko spremljanje neželenih slik in sporočil (ki si jih uporabniki delijo prek klepetalnic) preventivni ukrep. Z uvedbo takšnega vladno nadzorovanega ukrepa bi lahko potencialno pomagalo zaščititi uporabnike pred številnimi oblikami neželene zlorabe. Poseben poudarek je na mladoletnikih. Slike in sporočila se nato lahko preverijo glede vsebine. Hkrati se uvede (zaznavalni) sistem, ki ugotavlja, ali uporabnik ravna v skladu s pravili. Sistem, ki ga vlada uporablja za te namene, bi moral preprečiti zlorabo, preden si lahko tretje osebe ogledajo deljeno gradivo. Poleg tega je mogoče sodelujoče uporabnike klepetalnice preveriti s preverjanjem starosti kot dodatnim ukrepom (prijavite se in preverite, ali ste vsaj polnoletni). Klepetalnice v Evropi običajno uporabljajo šifriranje, tako kot v drugih državah. To je običajno standardno vgrajeno v programski izdelek. Uporabniku se dejansko ni treba sam odločiti, ali bo omogočil to posebno varnostno funkcijo; to se zgodi popolnoma samodejno. Države članice v Evropi so glede tega menda deljene. Storitve klepeta bi morale – ko bo novi zakon uveljavljen – ravnati tako, kot se od njih zahteva: to pomeni, da bi moralo vsako deljeno sporočilo »natančno« slediti korakom, ki so bili storjeni za preseganje določenega praga, in po potrebi bodisi zapreti račun osebe (jo suspendirati) bodisi prejeti obvestilo, da ne upošteva pogojev uporabe (morda uradno opozorilo). Blokada ni nujno potrebna. Vprašanje je torej, ali zadevna storitev klepeta takoj obvesti oblasti. V najslabšem primeru bi vlada morda lahko določila, kje in kako se lahko odobri dostop do tako imenovanih zadnjih vrat: posebnega območja, ki ga morajo razvijalci vključiti v svoje izdelke. Najostrejše nasprotovanje tako kontroverznemu zakonu je že bilo glavna tema pogovorov med kritiki zakonodaje o zasebnosti. Obstajajo strahovi, da so ogrožene državljanske pravice. Vprašanje, kako učinkovito se sprejemajo ukrepi proti takšni zlorabi oziroma ali je novi sistem sploh v nasprotju z "običajnimi" načrti (tj. zasebnim življenjem in svoboščinami državljanov v demokraciji) med uporabniki na splošno, ostaja predmet odprte razprave v političnih krogih. Obstajajo pomisleki glede obsega, do katerega je mogoče omejiti dostop državljanov do interneta, in dolgoročnega vpliva, ki bi ga to lahko imelo na njihovo osebno življenje. Trenutno je to občutljiva politična razprava v Predstavniškem domu. Povprečen uporabnik interneta še ne bo ničesar opazil: šele ko se to zgodi, se lahko odloči, da bo še naprej uporabljal klepetalnico ali trajno zaprl svoj račun. Če se bo večji delež držav članic EU strinjal, bi se lahko ponudniki vnaprej pripravili tako, da bi o tem obvestili svoje registrirane člane prek novice.
Քաղաքական գործիչները, չաթի ծառայությունները և քննադատները չաթի վերահսկողությունը համարում են վիճահարույց օրինագիծ
ԵՄ-ի Դանիացի նախագահի կողմից առաջարկված «կամավոր» չաթի վերահսկողության վերաբերյալ նոր օրինագիծը (որը պարտադիր կդառնա միայն ավելի ուշ) եվրոպական անդամ պետությունների մեծ մասի կողմից համարվում է վիճահարույց միջոց: Նպատակն է ցույց տալ, որ անցանկալի պատկերների և հաղորդագրությունների (օգտատերերի միջև չաթի ծառայությունների միջոցով կիսվող) մոնիթորինգը կարող է կանխարգելիչ միջոց լինել: Նման կառավարության կողմից վերահսկվող միջոցառում իրականացնելով՝ այն կարող է օգնել պաշտպանել օգտատերերին անցանկալի չարաշահման բազմաթիվ ձևերից: Հատուկ շեշտը դրվում է անչափահասների վրա: Այնուհետև պատկերների և հաղորդագրությունների բովանդակությունը կարող է ստուգվել: Միևնույն ժամանակ, ներդրվում է (հայտնաբերման) համակարգ՝ որոշելու համար, թե արդյոք օգտատերը գործում է կանոններին համապատասխան: Այս նպատակներով կառավարության կողմից օգտագործվող համակարգը պետք է կանխի չարաշահումը, նախքան կիսվող նյութը երրորդ կողմերի կողմից դիտվելը: Ավելին, չաթի ծառայության մասնակից օգտատերերը կարող են ստուգվել տարիքի ստուգման միջոցով՝ որպես լրացուցիչ միջոց (մուտք գործեք և ստուգեք, որ դուք առնվազն չափահաս եք): Եվրոպայում չաթի ծառայությունները սովորաբար օգտագործում են կոդավորում, ինչպես մյուս երկրներում: Սա սովորաբար ներդրված է ծրագրային ապահովման մեջ որպես ստանդարտ: Օգտատերը իրականում պարտավոր չէ ինքնուրույն որոշել, թե արդյոք միացնել այս հատուկ անվտանգ գործառույթը. Դա տեղի է ունենում լիովին ավտոմատ կերպով։ Եվրոպայի անդամ պետությունները, ըստ որոշ տեղեկությունների, բաժանված են այս հարցի շուրջ։ Նոր օրինագծի կիրառումից հետո չաթի ծառայությունները պետք է գործեն այնպես, ինչպես պահանջվում է. սա նշանակում է, որ յուրաքանչյուր կիսվող հաղորդագրություն պետք է «ճշգրիտ» հետևի որոշակի շեմը հատելու համար ձեռնարկված քայլերին և, անհրաժեշտության դեպքում, կամ փակի մեկի հաշիվը (կասեցնի նրանց), կամ ստանա ծանուցում, որ նրանք չեն համապատասխանում օգտագործման կանոններին և պայմաններին (գուցե պաշտոնական նախազգուշացում)։ Արգելափակումը պարտադիր չէ, որ տեղի ունենա։ Այնուհետև հարց է առաջանում, թե արդյոք տվյալ չաթի ծառայությունը անմիջապես տեղեկացնում է իշխանություններին։ Ամենավատ դեպքում կառավարությունը կարող է որոշել, թե որտեղ և ինչպես կարելի է մուտք գործել այսպես կոչված «հետին դռներ». հատուկ տարածք, որը մշակողները պարտավոր են ներառել իրենց արտադրանքներում։ Նման վիճահարույց օրինագծի նկատմամբ ամենաուժեղ դիմադրությունն արդեն իսկ դարձել է քաղաքի քննարկման թեմա գաղտնիության օրենսդրության քննադատների շրջանում։ Կան մտավախություններ, որ քաղաքացիական իրավունքները վտանգված են։ Հարցը, թե որքանով արդյունավետ են միջոցներ ձեռնարկվում նման չարաշահումների դեմ, կամ արդյոք նոր համակարգը ընդհանրապես հակասում է օգտատերերի շրջանում «սովորական» ծրագրերին (այսինքն՝ քաղաքացիների անձնական կյանքին և ազատություններին ժողովրդավարության պայմաններում), մնում է քաղաքական շրջանակներում բաց քննարկման առարկա։ Կան մտահոգություններ այն մասին, թե որքանով կարող է սահմանափակվել քաղաքացու ինտերնետային հասանելիությունը և ինչ երկարաժամկետ ազդեցություն կարող է դա ունենալ նրանց անձնական կյանքի վրա։ Ներկայումս սա զգայուն քաղաքական բանավեճ է Ներկայացուցիչների պալատում։ Միջին ինտերնետ օգտագործողը դեռ ոչինչ չի նկատի. միայն երբ դա տեղի ունենա, նա կարող է որոշել շարունակել օգտվել չաթ ծառայությունից կամ ընդմիշտ փակել իր հաշիվը։ Եթե ԵՄ անդամ պետությունների ավելի մեծ մասը համաձայնվի, մատակարարները կարող են նախապես պատրաստվել՝ իրենց գրանցված անդամներին տեղեկացնելով դրա մասին նորությունների միջոցով։
Stjórnmálamenn, spjallþjónustur og gagnrýnendur líta á spjallstýringu sem umdeilt frumvarp
Nýtt frumvarp sem danski forseti ESB lagði fram varðandi „sjálfviljuga“ spjallstýringu (sem verður aðeins skylda síðar) er af flestum aðildarríkjum Evrópusambandsins talið umdeilt. Markmiðið er að sýna fram á að eftirlit með óæskilegum myndum og skilaboðum (sem eru deilt á milli notenda í gegnum spjallþjónustur) geti verið fyrirbyggjandi aðgerð. Með því að innleiða slíka aðgerð undir stjórn stjórnvalda gæti það hugsanlega hjálpað til við að vernda notendur gegn hinum ýmsu gerðum óæskilegrar misnotkunar. Sérstök áhersla er lögð á ólögráða börn. Hægt er að athuga innihald mynda og skilaboða. Á sama tíma er (uppgötvunar)kerfi sett upp til að ákvarða hvort notandi fari eftir reglunum. Kerfi sem stjórnvöld nota í þessum tilgangi ætti að koma í veg fyrir misnotkun áður en þriðju aðilar geta skoðað efnið sem deilt er. Ennfremur er hægt að athuga þátttöku notenda spjallþjónustu með aldursstaðfestingu sem viðbótaraðgerð (skráðu þig inn og athugaðu hvort þú sért að minnsta kosti lögráða). Spjallþjónustur í Evrópu nota almennt dulkóðun, rétt eins og í öðrum löndum. Þetta er venjulega innbyggt í hugbúnaðarvöruna sem staðalbúnaður. Notandi þarf í raun ekki að ákveða sjálfur hvort hann virkjar þennan sérstaka öryggiseiginleika; það gerist alveg sjálfkrafa. Aðildarríkin í Evrópu eru að sögn skiptar skoðanir um þetta atriði. Spjallþjónustur ættu - þegar nýja frumvarpið hefur verið innleitt - að bregðast við eins og þeim ber að gera: þetta þýðir að öll deilt skilaboð ættu að rekja „nákvæmlega“ skrefin sem tekin eru til að fara yfir ákveðið þröskuld og, ef nauðsyn krefur, annað hvort loka aðgangi einhvers (fresta honum/henni) eða fá tilkynningu um að viðkomandi sé ekki að fara að skilmálum (hugsanlega opinberri viðvörun). Lokun þarf ekki endilega að eiga sér stað. Spurningin er þá hvort viðkomandi spjallþjónusta tilkynni yfirvöldum tafarlaust. Í versta falli gætu stjórnvöld getað ákvarðað hvar og hvernig hægt er að veita aðgang að svokölluðum bakdyrum: sérstöku svæði sem forritarar eru skyldir til að fella inn í vörur sínar. Sterkasta andstaðan við svona umdeilt frumvarp hefur þegar verið umdeilt meðal gagnrýnenda persónuverndarlöggjafar. Óttast er að borgaraleg réttindi séu í húfi. Spurningin um hversu árangursríkar aðgerðir eru gerðar gegn slíkri misnotkun, eða hvort nýja kerfið stangist jafnvel á við „venjulegar“ áætlanir (þ.e. einkalíf og frelsi borgara innan lýðræðis) meðal notenda almennt, er enn umræðuefni í stjórnmálum. Áhyggjur eru af því að hve miklu leyti aðgangur borgara að internetinu getur verið takmarkaður og hvaða langtímaáhrif þetta gæti haft á einkalíf þeirra. Eins og er er þetta viðkvæm stjórnmálaumræða í fulltrúadeildinni. Meðalnetnotandinn mun ekki taka eftir neinu ennþá: aðeins þegar þetta gerist getur hann ákveðið að halda áfram að nota spjallþjónustu eða loka aðgangi sínum varanlega. Ef stærri hluti aðildarríkja ESB er sammála gætu þjónustuaðilar undirbúið sig fyrirfram með því að upplýsa skráða meðlimi sína um þetta í frétt.
Politiker, chattjänster och kritiker ser chattkontroll som kontroversiellt lagförslag
Ett nytt lagförslag som lagts fram av den danska EU-presidenten om "frivillig" chattkontroll (som först kommer att bli obligatorisk vid ett senare tillfälle) ses av de flesta europeiska medlemsländer som en kontroversiell åtgärd. Syftet är att visa att övervakning av oönskade bilder och meddelanden (som delas mellan användare via chattjänster) kan vara en förebyggande åtgärd. Genom att implementera en statligt kontrollerad åtgärd som denna kan det potentiellt bidra till att skydda användare från de många formerna av oönskat missbruk. Särskild vikt läggs vid minderåriga. Bilder och meddelanden kan sedan kontrolleras för innehåll. Samtidigt används ett (detekterings)system för att avgöra om en användare agerar enligt reglerna. Ett system som används av en regering för dessa ändamål bör förhindra missbruk innan det delade materialet kan ses av tredje part. Dessutom kan deltagande användare av en chatttjänst kontrolleras via åldersverifiering som en ytterligare åtgärd (logga in och kontrollera att du är minst myndig). Chattjänster i Europa använder i allmänhet kryptering, precis som i andra länder. Detta är vanligtvis inbyggt i programvaruprodukten som standard. En användare behöver egentligen inte själv bestämma om den här speciella säkerhetsfunktionen ska aktiveras; det sker helt automatiskt. Medlemsländerna i Europa är enligt uppgift oeniga på denna punkt. Chattjänster bör – när den nya lagen väl är implementerad – agera som de är skyldiga att göra: det betyder att varje delat meddelande "noggrant" ska spåra de steg som vidtas för att korsa en viss tröskel och, om nödvändigt, antingen stänga någons konto (stänga av dem) eller få ett meddelande om att de inte följer villkoren (kanske en officiell varning). En blockering behöver inte nödvändigtvis ske. Frågan blir då om chattjänsten i fråga omedelbart informerar myndigheterna. I värsta fall kan regeringen eventuellt avgöra var och hur åtkomst till så kallade bakdörrar kan beviljas: ett särskilt område som utvecklare är skyldiga att integrera i sina produkter. Det starkaste motståndet mot ett sådant kontroversiellt lagförslag har redan varit omtalat bland kritiker av integritetslagstiftningen. Det finns farhågor om att medborgerliga rättigheter står på spel. Frågan om hur effektiva åtgärderna vidtas mot sådant missbruk, eller om det nya systemet ens strider mot de "vanliga" planerna (dvs. medborgarnas privatliv och friheter inom en demokrati) bland användare i allmänhet, är fortfarande en fråga om öppen debatt i politiska kretsar. Det finns oro över i vilken utsträckning en medborgares internetåtkomst kan begränsas och vilken långsiktig inverkan detta kan ha på deras privatliv. För närvarande är detta en känslig politisk debatt i representanthuset. Den genomsnittliga internetanvändaren kommer inte att märka någonting ännu: först när detta händer kan de besluta att fortsätta använda en chatttjänst eller permanent stänga sitt konto. Om en större andel av EU:s medlemsstater håller med, skulle leverantörer kunna förbereda sig i förväg genom att informera sina registrerade medlemmar om detta via en nyhetsartikel.
Politikere, chattjenester og kritikere ser på chatkontroll som kontroversielt lovforslag
Et nytt lovforslag foreslått av den danske EU-presidenten om "frivillig" chatkontroll (som først blir obligatorisk på et senere tidspunkt) blir sett på av de fleste europeiske medlemsland som et kontroversielt tiltak. Målet er å demonstrere at overvåking av uønskede bilder og meldinger (delt mellom brukere via chattjenester) kan være et forebyggende tiltak. Ved å implementere et myndighetskontrollert tiltak som dette, kan det potensielt bidra til å beskytte brukere mot de mange formene for uønsket misbruk. Det legges særlig vekt på mindreårige. Bilder og meldinger kan deretter kontrolleres for innhold. Samtidig implementeres et (deteksjons)system for å avgjøre om en bruker handler i henhold til reglene. Et system som brukes av en myndighet til disse formålene, skal forhindre misbruk før det delte materialet kan sees av tredjeparter. Videre kan deltakende brukere av en chattjeneste kontrolleres via aldersverifisering som et ekstra tiltak (logg inn og sjekk at du er minst myndig). Chattjenester i Europa bruker vanligvis kryptering, akkurat som i andre land. Dette er vanligvis innebygd i programvareproduktet som standard. En bruker trenger faktisk ikke selv å bestemme om de vil aktivere denne spesielle sikkerhetsfunksjonen; det skjer helt automatisk. Medlemslandene i Europa er angivelig splittet på dette punktet. Chattjenester bør – når den nye loven er implementert – handle slik de er pålagt å gjøre: dette betyr at hver delte melding skal "nøyaktig" spore trinnene som er tatt for å krysse en viss terskel, og om nødvendig enten stenge noens konto (suspendere dem) eller motta et varsel om at de ikke overholder vilkårene og betingelsene (kanskje en offisiell advarsel). En blokkering trenger ikke nødvendigvis å finne sted. Spørsmålet blir da om den aktuelle chattjenesten umiddelbart informerer myndighetene. I verste fall kan myndighetene være i stand til å bestemme hvor og hvordan tilgang til såkalte bakdører kan gis: et spesielt område som utviklere er pålagt å innlemme i produktene sine. Den sterkeste motstanden mot et så kontroversielt lovforslag har allerede vært snakkis blant kritikere av personvernlovgivningen. Det er frykt for at sivile rettigheter står på spill. Spørsmålet om hvor effektive tiltakene iverksettes mot slikt misbruk, eller om det nye systemet i det hele tatt er i konflikt med de «vanlige» planene (dvs. privatlivet og frihetene til borgere i et demokrati) blant brukere generelt, er fortsatt et åpent debattemne i politiske kretser. Det er bekymring for i hvilken grad en borgers internettilgang kan begrenses og den langsiktige virkningen dette kan ha på deres personlige liv. For tiden er dette en sensitiv politisk debatt i Representantenes hus. Den gjennomsnittlige internettbrukeren vil ikke merke noe ennå: først når dette skjer, kan de bestemme seg for å fortsette å bruke en chattjeneste eller stenge kontoen sin permanent. Hvis en større andel av EUs medlemsland er enige, kan leverandører forberede seg på forhånd ved å informere sine registrerte medlemmer om dette via en nyhetsartikkel.
Politikere, chattjenester og kritikere ser chatkontrol som kontroversielt lovforslag
Et nyt lovforslag fremsat af den danske EU-præsident om "frivillig" chatkontrol (som først bliver obligatorisk på et senere tidspunkt) ses af de fleste europæiske medlemslande som et kontroversielt foranstaltning. Formålet er at demonstrere, at overvågning af uønskede billeder og beskeder (delt mellem brugere via chattjenester) kan være en forebyggende foranstaltning. Ved at implementere en regeringskontrolleret foranstaltning som denne kan det potentielt bidrage til at beskytte brugerne mod de mange former for uønsket misbrug. Der lægges særlig vægt på mindreårige. Billeder og beskeder kan derefter kontrolleres for indhold. Samtidig implementeres et (detektions)system for at afgøre, om en bruger handler i overensstemmelse med reglerne. Et system, der anvendes af en regering til disse formål, skal forhindre misbrug, før det delte materiale kan ses af tredjeparter. Derudover kan deltagende brugere af en chattjeneste kontrolleres via aldersverifikation som en ekstra foranstaltning (log ind og tjek, at du er mindst myndig). Chattjenester i Europa bruger generelt kryptering, ligesom i andre lande. Dette er normalt indbygget i softwareproduktet som standard. En bruger behøver faktisk ikke selv at beslutte, om denne særlige sikkerhedsfunktion skal aktiveres; det sker helt automatisk. Medlemsstaterne i Europa er angiveligt uenige om dette punkt. Chattjenester bør – når det nye lovforslag er implementeret – handle, som de er forpligtet til: det betyder, at hver delt besked "nøjagtigt" skal spore de skridt, der tages for at krydse en bestemt tærskel, og om nødvendigt enten lukke en persons konto (suspendere dem) eller modtage en besked om, at de ikke overholder vilkårene og betingelserne (måske en officiel advarsel). En blokering behøver ikke nødvendigvis at finde sted. Spørgsmålet bliver derefter, om den pågældende chattjeneste straks informerer myndighederne. I værste fald kan regeringen muligvis bestemme, hvor og hvordan adgang til såkaldte bagdøre kan gives: et særligt område, som udviklere skal indarbejde i deres produkter. Den stærkeste modstand mod et så kontroversielt lovforslag har allerede været omtalt blandt kritikere af privatlivslovgivningen. Der er frygt for, at borgerrettigheder er på spil. Spørgsmålet om, hvor effektive foranstaltningerne mod sådant misbrug bliver truffet, eller om det nye system overhovedet er i konflikt med de "sædvanlige" planer (dvs. borgernes privatliv og friheder i et demokrati) blandt brugerne generelt, er fortsat et åbent debatemne i politiske kredse. Der er bekymring over, i hvilket omfang en borgers internetadgang kan begrænses, og den langsigtede indvirkning dette kan have på deres privatliv. I øjeblikket er dette en følsom politisk debat i Repræsentanternes Hus. Den gennemsnitlige internetbruger vil endnu ikke bemærke noget: Først når dette sker, kan de beslutte at fortsætte med at bruge en chattjeneste eller permanent lukke deres konto. Hvis en større andel af EU-medlemsstaterne er enige, kan udbydere forberede sig på forhånd ved at informere deres registrerede medlemmer om dette via en nyhedsartikel.
Poliitikot, chat-palvelut ja kriitikot pitävät chat-rajoituksia kiistanalaisena lakiesityksenä
Tanskan EU-presidentin ehdottama uusi lakiesitys "vapaaehtoisesta" chat-rajoituksista (josta tulee pakollista vasta myöhemmin) on useimpien Euroopan jäsenvaltioiden mielestä kiistanalainen. Tavoitteena on osoittaa, että ei-toivottujen kuvien ja viestien (joita jaetaan käyttäjien kesken chat-palveluiden kautta) valvonta voi olla ennaltaehkäisevä toimenpide. Tällaisen hallituksen valvoman toimenpiteen toteuttaminen voisi mahdollisesti auttaa suojelemaan käyttäjiä monilta ei-toivotuilta väärinkäytöksiltä. Erityistä huomiota kiinnitetään alaikäisiin. Kuvien ja viestien sisältö voidaan sitten tarkistaa. Samalla otetaan käyttöön (havaitsemis)järjestelmä sen määrittämiseksi, toimiiko käyttäjä sääntöjen mukaisesti. Hallituksen näihin tarkoituksiin käyttämän järjestelmän tulisi estää väärinkäyttö ennen kuin jaettu materiaali on kolmansien osapuolten nähtävissä. Lisäksi chat-palvelun osallistuvien käyttäjien ikä voidaan tarkistaa lisätoimenpiteenä (kirjaudu sisään ja tarkista, että olet vähintään täysi-ikäinen). Euroopan chat-palvelut käyttävät yleensä salausta, aivan kuten muissakin maissa. Tämä on yleensä sisäänrakennettu ohjelmistotuotteeseen vakiona. Käyttäjän ei itse asiassa tarvitse päättää itse, ottaako hän käyttöön tämän erityisen suojausominaisuuden; se tapahtuu täysin automaattisesti. Euroopan jäsenvaltioiden kerrotaan olevan tästä asiasta jakautuneita. Chat-palveluiden tulisi – uuden lakiesityksen tultua voimaan – toimia velvollisuuksiensa mukaisesti: tämä tarkoittaa, että jokaisen jaetun viestin tulisi seurata "tarkasti" tietyn kynnyksen ylittämiseen tarvittavia toimenpiteitä ja tarvittaessa joko sulkea jonkun tili (jäädyttää hänet) tai saada ilmoitus siitä, että hän ei noudata käyttöehtoja (ehkä virallinen varoitus). Eston ei välttämättä tarvitse tapahtua. Kysymys kuuluukin, ilmoittaako kyseinen chat-palvelu välittömästi viranomaisille. Pahimmassa tapauksessa hallitus saattaa pystyä määrittämään, missä ja miten pääsy niin sanottuihin takaportteihin voidaan myöntää: erityisalue, joka kehittäjien on sisällytettävä tuotteisiinsa. Voimakkain vastustus tällaista kiistanalaista lakiesitystä kohtaan on jo ollut yksityisyydensuojalainsäädännön kriitikoiden puheenaihe. On pelättävissä, että kansalaisoikeudet ovat vaakalaudalla. Kysymys siitä, kuinka tehokkaasti tällaiseen väärinkäyttöön ryhdytään, tai onko uusi järjestelmä edes ristiriidassa käyttäjien "tavanomaisten" suunnitelmien (eli kansalaisten yksityiselämän ja vapauksien demokratiassa) kanssa, on edelleen avoimen keskustelun aihe poliittisissa piireissä. Huolta aiheuttaa se, missä määrin kansalaisten internet-yhteyttä voidaan rajoittaa ja millaisia pitkän aikavälin vaikutuksia tällä voi olla heidän henkilökohtaiseen elämäänsä. Tällä hetkellä tämä on arkaluontoinen poliittinen keskustelu edustajainhuoneessa. Keskiverto internetin käyttäjä ei vielä huomaa mitään: vasta kun näin tapahtuu, hän voi päättää, jatkaako chat-palvelun käyttöä vai sulkeako tilinsä pysyvästi. Jos suurempi osa EU:n jäsenvaltioista on samaa mieltä, palveluntarjoajat voisivat valmistautua etukäteen tiedottamalla tästä rekisteröityneille jäsenilleen uutisen kautta.
政界人士、聊天服务提供商和批评人士都认为聊天监控法案引发争议
丹麦欧盟轮值主席提出的关于“自愿”聊天监控的新法案（该法案将在稍后强制实施）被大多数欧洲成员国视为一项争议性措施。该法案旨在证明，监控用户通过聊天服务分享的不良图片和信息可以起到预防作用。通过实施此类政府控制措施，有望帮助用户免受各种形式的骚扰。该法案尤其关注未成年人。届时，系统将检查图片和信息的内容。同时，还会部署一套（检测）系统来判断用户是否遵守规则。政府用于此目的的系统应在第三方查看共享内容之前就阻止滥用行为。此外，聊天服务的参与者还可以通过年龄验证作为一项附加措施（登录并确认您已达到法定年龄）。与其他国家一样，欧洲的聊天服务通常使用加密技术。这通常是软件产品的标准功能。用户实际上无需自行决定是否启用这项特殊的安全功能；它完全自动运行。据报道，欧洲成员国对此存在分歧。聊天服务一旦新法案实施，就应该按照规定行事：这意味着每条共享消息都应该“准确”追踪用户跨越特定阈值的步骤，并在必要时关闭（暂停）用户的帐户，或向其发出违反条款和条件的通知（可能是正式警告）。封禁并非必须执行。问题在于，相关聊天服务是否会立即通知有关部门。在最糟糕的情况下，政府可能能够决定在何处以及如何授予对所谓“后门”的访问权限：开发者必须在其产品中集成这一特殊区域。这项备受争议的法案遭到了强烈反对，这已成为隐私立法批评人士的热门话题。人们担心公民权利会受到威胁。关于这些措施在打击此类滥用行为方面是否有效，以及新系统是否与用户普遍的“常规”计划（即民主社会中公民的私人生活和自由）相冲突，仍然是政界公开争论的话题。人们担忧公民的互联网访问可能受到多大程度的限制，以及这可能对其个人生活造成的长期影响。目前，这已成为众议院一项敏感的政治辩论。普通互联网用户暂时不会察觉到任何变化：只有当这种情况发生时，他们才能决定继续使用聊天服务还是永久关闭账户。如果欧盟成员国中有更多人同意，服务提供商可以通过新闻报道提前告知其注册用户。
政治家、チャットサービス関係者、そして批評家たちは、チャットコントロールを物議を醸す法案と見なしている
デンマークのEU大統領が提案した「自主的な」チャットコントロールに関する新たな法案（義務化は後日）は、ほとんどの欧州加盟国から物議を醸す措置と見られています。この法案の目的は、チャットサービスを通じてユーザー間で共有される望ましくない画像やメッセージを監視することが予防策となり得ることを示すことです。このような政府主導の対策を実施することで、様々な形態の望ましくない不正行為からユーザーを保護することにつながる可能性があります。特に未成年者を対象としています。画像やメッセージの内容がチェックされるだけでなく、ユーザーがルールに従って行動しているかどうかを判断するための（検知）システムも導入されます。政府がこのような目的で用いるシステムは、共有されたコンテンツが第三者に閲覧される前に不正行為を防止できるはずです。さらに、チャットサービスに参加するユーザーは、追加対策として年齢確認（ログイン時に法定年齢に達していることを確認する）によって確認されます。欧州のチャットサービスは、他の国と同様に、一般的に暗号化を使用しています。これは通常、ソフトウェア製品に標準で組み込まれています。ユーザーは、この特別なセキュリティ機能を有効にするかどうかを実際に自分で決定する必要はありません。完全に自動的に行われます。欧州加盟国では、この点に関して意見が分かれていると報じられています。新しい法案が施行されれば、チャットサービスは義務付けられている通りの行動を取るべきです。つまり、共有されたすべてのメッセージは、一定の閾値を超えるまでの手順を「正確に」追跡し、必要に応じて、アカウントを閉鎖（アカウント停止）するか、利用規約に違反している旨の通知（場合によっては公式警告）を行うべきです。ブロックは必ずしも行われる必要はありません。問題は、問題のチャットサービスが直ちに当局に通報するかどうかです。最悪のシナリオでは、政府がいわゆるバックドアへのアクセスをどこでどのように許可するかを決定できるようになる可能性があります。バックドアとは、開発者が製品に組み込むことが義務付けられている特別な領域です。このような物議を醸す法案に対する最も強い反対意見は、プライバシー法の批判者の間で既に話題になっています。市民の権利が危険にさらされているという懸念があります。こうした不正行為に対する対策がどれほど効果的に講じられているのか、あるいは新システムが一般ユーザーにとっての「通常の」計画（すなわち、民主主義社会における市民の私生活や自由）とそもそも矛盾するのかという問題は、政界において依然として議論の的となっています。市民のインターネットアクセスがどの程度制限されるのか、そしてそれが個人生活に長期的な影響を与えるのかという懸念があります。現在、これは下院でデリケートな政治的議論となっています。平均的なインターネットユーザーは、まだ何も気付いていません。そうなった時に初めて、チャットサービスの利用を継続するか、アカウントを永久に閉鎖するかを決めることができるのです。EU加盟国のより多くの国が同意すれば、プロバイダーはニュース記事を通じて登録会員にこのことを事前に知らせるなど、事前に準備を整えることができるでしょう。
정치인, 채팅 서비스, 그리고 비판론자들, 채팅 통제를 논란의 여지가 있는 법안으로 간주
덴마크 EU 의장이 제안한 "자발적" 채팅 통제(추후 의무화될 예정)에 관한 새로운 법안은 대부분의 유럽 회원국에서 논란의 여지가 있는 조치로 여겨지고 있습니다. 이 법안의 목적은 채팅 서비스를 통해 사용자 간에 공유되는 원치 않는 이미지와 메시지를 모니터링하는 것이 예방 조치가 될 수 있음을 보여주는 것입니다. 이처럼 정부 주도의 조치를 시행함으로써 사용자를 다양한 형태의 원치 않는 남용으로부터 보호하는 데 도움이 될 수 있습니다. 특히 미성년자에게 중점을 두고 있으며, 이미지와 메시지의 내용을 검사할 수 있습니다. 동시에 사용자가 규칙을 준수하는지 여부를 판단하는 (탐지) 시스템이 구축됩니다. 이러한 목적으로 정부가 사용하는 시스템은 공유된 자료가 제3자에게 공개되기 전에 남용을 방지해야 합니다. 또한, 채팅 서비스 참여 사용자는 추가 조치로 연령 확인(로그인 후 법적 연령 이상인지 확인)을 통해 확인할 수 있습니다. 유럽의 채팅 서비스는 다른 국가와 마찬가지로 일반적으로 암호화를 사용합니다. 이는 일반적으로 소프트웨어 제품에 기본으로 내장되어 있습니다. 사용자는 이 특별한 보안 기능의 활성화 여부를 직접 결정할 필요가 없습니다. 완전히 자동으로 이루어집니다. 유럽 회원국들은 이 문제에 대해 의견이 엇갈리는 것으로 알려졌습니다. 새 법안이 시행되면 채팅 서비스는 의무적으로 준수해야 합니다. 즉, 모든 공유 메시지는 특정 기준을 초과하기 위해 취해진 조치를 "정확하게" 추적하고, 필요한 경우 계정을 폐쇄(정지)하거나 이용 약관을 준수하지 않는다는 알림(공식 경고 등)을 받아야 합니다. 차단이 반드시 이루어질 필요는 없습니다. 그렇다면 문제는 해당 채팅 서비스가 당국에 즉시 신고해야 하는지 여부입니다. 최악의 경우, 정부는 개발자가 제품에 포함해야 하는 특별 영역인 소위 백도어에 대한 접근 권한 부여 위치와 방법을 결정할 수도 있습니다. 이처럼 논란이 많은 법안에 대한 가장 강력한 반대는 개인정보보호법 비판자들 사이에서 이미 화제가 되고 있습니다. 시민권이 위태로워질 수 있다는 우려가 제기되고 있습니다. 이러한 남용에 대한 조치가 얼마나 효과적으로 시행되고 있는지, 또는 새로운 시스템이 일반 사용자들 사이에서 "통상적인" 계획(즉, 민주주의 사회에서 시민의 사생활과 자유)과 충돌하는지 여부는 여전히 정치권에서 뜨거운 논쟁거리입니다. 시민의 인터넷 접근이 어느 정도 제한될 수 있는지, 그리고 이것이 개인 생활에 장기적으로 미칠 수 있는 영향에 대한 우려가 제기되고 있습니다. 현재 이는 하원에서 민감한 정치적 논쟁거리입니다. 일반 인터넷 사용자는 아직 아무것도 알아차리지 못할 것입니다. 이러한 상황이 발생해야만 채팅 서비스 이용을 계속할지, 아니면 계정을 영구적으로 폐쇄할지 결정할 수 있습니다. EU 회원국의 더 많은 회원국이 동의한다면, 서비스 제공업체는 뉴스 기사를 통해 등록 회원들에게 이 사실을 미리 알릴 수 있습니다.
Ang mga pulitiko, serbisyo sa chat, at mga kritiko ay nakikita ang pagkontrol sa chat bilang kontrobersyal na panukalang batas
Isang bagong panukalang batas na iminungkahi ng Pangulo ng Danish EU tungkol sa "boluntaryong" pagkontrol sa chat (na gagawing mandatory lamang sa ibang araw) ang nakikita ng karamihan sa mga estadong miyembro ng Europa bilang isang kontrobersyal na hakbang. Ang layunin ay ipakita na ang pagsubaybay sa mga hindi gustong larawan at mensahe (na ibinabahagi sa pagitan ng mga gumagamit sa pamamagitan ng mga serbisyo sa chat) ay maaaring maging isang hakbang sa pag-iwas. Sa pamamagitan ng pagpapatupad ng isang hakbang na kontrolado ng gobyerno tulad nito, maaari itong makatulong na protektahan ang mga gumagamit mula sa maraming anyo ng hindi gustong pang-aabuso. Partikular na binibigyang-diin ang mga menor de edad. Pagkatapos ay maaaring suriin ang mga larawan at mensahe para sa nilalaman. Kasabay nito, isang sistema ng (pagtuklas) ang inilalagay upang matukoy kung ang isang gumagamit ay kumikilos ayon sa mga patakaran. Ang isang sistemang ginagamit ng isang pamahalaan para sa mga layuning ito ay dapat pumigil sa pang-aabuso bago matingnan ng mga ikatlong partido ang ibinahaging materyal. Bukod dito, ang mga kalahok na gumagamit ng isang serbisyo sa chat ay maaaring suriin sa pamamagitan ng pag-verify ng edad bilang isang karagdagang hakbang (mag-log in at suriin na ikaw ay nasa legal na edad). Ang mga serbisyo sa chat sa Europa ay karaniwang gumagamit ng pag-encrypt, tulad ng sa ibang mga bansa. Karaniwan itong naka-built sa produkto ng software bilang pamantayan. Hindi naman talaga kailangang magdesisyon ang isang user kung papaganahin ba niya ang espesyal na secure feature na ito; awtomatiko itong nangyayari. Naiulat na nahahati ang mga miyembrong estado sa Europa sa puntong ito. Dapat kumilos ang mga chat service—kapag naipatupad na ang bagong panukalang batas—ayon sa kanilang mga kinakailangan: nangangahulugan ito na ang bawat ibinahaging mensahe ay dapat "tumpak" na subaybayan ang mga hakbang na ginawa upang malampasan ang isang tiyak na limitasyon at, kung kinakailangan, isara ang account ng isang tao (suspindehin sila) o makatanggap ng abiso na hindi sila sumusunod sa Mga Tuntunin at Kundisyon (marahil isang opisyal na babala). Hindi kinakailangang maganap ang pagharang. Ang tanong kung gayon ay kung agad bang ipapaalam ng pinag-uusapang chat service sa mga awtoridad. Sa pinakamasamang sitwasyon, maaaring matukoy ng gobyerno kung saan at paano maaaring ipagkaloob ang access sa tinatawag na mga backdoor: isang espesyal na lugar na kinakailangang isama ng mga developer sa kanilang mga produkto. Ang pinakamalakas na pagtutol sa naturang kontrobersyal na panukalang batas ay naging usap-usapan na ng mga kritiko ng batas sa privacy. May mga pangamba na nakataya ang mga karapatang sibil. Ang tanong kung gaano kabisa ang mga hakbang na ginagawa laban sa ganitong pang-aabuso, o kung ang bagong sistema ay sumasalungat man lang sa mga "karaniwang" plano (ibig sabihin, ang mga pribadong buhay at kalayaan ng mga mamamayan sa loob ng isang demokrasya) sa mga gumagamit sa pangkalahatan, ay nananatiling isang bukas na debate sa mga lupon ng politika. May mga alalahanin tungkol sa lawak kung saan maaaring limitahan ang access sa internet ng isang mamamayan at ang pangmatagalang epekto nito sa kanilang personal na buhay. Sa kasalukuyan, ito ay isang sensitibong debate sa politika sa Kapulungan ng mga Kinatawan. Ang karaniwang gumagamit ng internet ay hindi pa mapapansin ang anumang bagay: kapag nangyari ito lamang sila maaaring magpasya na magpatuloy sa paggamit ng isang serbisyo ng chat o permanenteng isara ang kanilang account. Kung ang isang mas malaking proporsyon ng mga estadong miyembro ng EU ay sumasang-ayon, maaaring maghanda nang maaga ang mga provider sa pamamagitan ng pagpapaalam sa kanilang mga rehistradong miyembro tungkol dito sa pamamagitan ng isang balita.
นักการเมือง บริการแชท และนักวิจารณ์มองว่าการควบคุมการแชทเป็นร่างกฎหมายที่ก่อให้เกิดข้อถกเถียง
ร่างกฎหมายฉบับใหม่ที่ประธานาธิบดีเดนมาร์กเสนอเกี่ยวกับการควบคุมการแชทแบบ "สมัครใจ" (ซึ่งจะบังคับใช้ในภายหลัง) ถือเป็นมาตรการที่ก่อให้เกิดข้อถกเถียงในประเทศสมาชิกยุโรปส่วนใหญ่ วัตถุประสงค์คือการแสดงให้เห็นว่าการตรวจสอบรูปภาพและข้อความที่ไม่พึงประสงค์ (ที่แชร์ระหว่างผู้ใช้ผ่านบริการแชท) ถือเป็นมาตรการป้องกันได้ การนำมาตรการที่รัฐบาลควบคุมเช่นนี้มาใช้อาจช่วยปกป้องผู้ใช้จากการละเมิดที่ไม่พึงประสงค์ในรูปแบบต่างๆ ได้ โดยเฉพาะอย่างยิ่งกับผู้เยาว์ สามารถตรวจสอบเนื้อหารูปภาพและข้อความได้ ในขณะเดียวกัน ก็มีการนำระบบ (ตรวจจับ) มาใช้เพื่อตรวจสอบว่าผู้ใช้ปฏิบัติตามกฎหรือไม่ ระบบที่รัฐบาลใช้เพื่อวัตถุประสงค์เหล่านี้ควรป้องกันการละเมิดก่อนที่บุคคลที่สามจะสามารถเข้าถึงเนื้อหาที่แชร์ได้ นอกจากนี้ ผู้ใช้ที่เข้าร่วมบริการแชทยังสามารถตรวจสอบผ่านการยืนยันอายุ ซึ่งเป็นมาตรการเพิ่มเติม (เข้าสู่ระบบและตรวจสอบว่าคุณมีอายุอย่างน้อยตามกฎหมาย) โดยทั่วไปแล้ว บริการแชทในยุโรปจะใช้การเข้ารหัส เช่นเดียวกับในประเทศอื่นๆ โดยปกติแล้วฟีเจอร์นี้จะรวมอยู่ในผลิตภัณฑ์ซอฟต์แวร์เป็นมาตรฐาน ผู้ใช้ไม่จำเป็นต้องตัดสินใจเองว่าจะเปิดใช้งานฟีเจอร์ความปลอดภัยพิเศษนี้หรือไม่ เพราะฟีเจอร์นี้จะเกิดขึ้นโดยอัตโนมัติอย่างสมบูรณ์ มีรายงานว่าประเทศสมาชิกในยุโรปมีความเห็นที่แตกต่างกันในประเด็นนี้ บริการแชทควรดำเนินการตามที่กำหนด ทันทีที่ร่างกฎหมายฉบับใหม่มีผลบังคับใช้ ซึ่งหมายความว่าทุกข้อความที่แชร์ควรติดตามขั้นตอนต่างๆ ที่ดำเนินการเพื่อให้ผ่านเกณฑ์ที่กำหนดได้อย่าง "แม่นยำ" และหากจำเป็น ควรปิดบัญชีของบุคคลใดบุคคลหนึ่ง (ระงับการใช้งาน) หรือรับการแจ้งเตือนว่าไม่ปฏิบัติตามข้อกำหนดและเงื่อนไข (อาจเป็นคำเตือนอย่างเป็นทางการ) การบล็อกไม่จำเป็นต้องเกิดขึ้นเสมอไป คำถามคือบริการแชทดังกล่าวจะแจ้งเจ้าหน้าที่ทันทีหรือไม่ ในสถานการณ์ที่เลวร้ายที่สุด รัฐบาลอาจสามารถกำหนดได้ว่าจะสามารถให้สิทธิ์การเข้าถึงสิ่งที่เรียกว่า backdoors ได้อย่างไรและที่ไหน ซึ่งเป็นพื้นที่พิเศษที่นักพัฒนาซอฟต์แวร์จำเป็นต้องรวมไว้ในผลิตภัณฑ์ของตน การคัดค้านร่างกฎหมายที่เป็นข้อโต้แย้งอย่างรุนแรงที่สุดนี้กลายเป็นประเด็นที่นักวิจารณ์กฎหมายความเป็นส่วนตัวพูดถึงกันไปแล้ว เนื่องจากมีความกังวลว่าสิทธิพลเมืองกำลังตกอยู่ในความเสี่ยง คำถามเกี่ยวกับประสิทธิภาพของมาตรการต่างๆ ที่ใช้ต่อต้านการละเมิดดังกล่าว หรือระบบใหม่นี้ขัดแย้งกับแผนการ "ปกติ" (เช่น ชีวิตส่วนตัวและเสรีภาพของประชาชนในระบอบประชาธิปไตย) ในหมู่ผู้ใช้ทั่วไปหรือไม่ ยังคงเป็นประเด็นถกเถียงอย่างเปิดเผยในแวดวงการเมือง มีความกังวลเกี่ยวกับขอบเขตการเข้าถึงอินเทอร์เน็ตของพลเมือง และผลกระทบระยะยาวที่อาจเกิดขึ้นกับชีวิตส่วนตัว ปัจจุบัน เรื่องนี้ถือเป็นประเด็นถกเถียงทางการเมืองที่ละเอียดอ่อนในสภาผู้แทนราษฎร ผู้ใช้อินเทอร์เน็ตโดยทั่วไปยังไม่สังเกตเห็นสิ่งใด มีเพียงเมื่อเกิดเหตุการณ์นี้ขึ้นเท่านั้นที่พวกเขาจะตัดสินใจใช้บริการแชทต่อไปหรือปิดบัญชีอย่างถาวร หากประเทศสมาชิกสหภาพยุโรปส่วนใหญ่เห็นพ้องต้องกัน ผู้ให้บริการสามารถเตรียมการล่วงหน้าได้โดยการแจ้งข่าวให้สมาชิกที่ลงทะเบียนทราบ
पॉलिटिशियन, चैट सर्विस और क्रिटिक चैट कंट्रोल को विवादित बिल मानते हैं
डेनमार्क के EU प्रेसिडेंट का एक नया बिल, जो "वॉलंटरी" चैट कंट्रोल (जिसे बाद में ज़रूरी बनाया जाएगा) से जुड़ा है, ज़्यादातर यूरोपियन मेंबर देशों को एक विवादित तरीका लगता है। इसका मकसद यह दिखाना है कि अनचाही इमेज और मैसेज (जो चैट सर्विस के ज़रिए यूज़र्स के बीच शेयर किए जाते हैं) को मॉनिटर करना एक बचाव का तरीका हो सकता है। इस तरह के सरकार-कंट्रोल्ड तरीके को लागू करके, यह यूज़र्स को कई तरह के अनचाहे गलत इस्तेमाल से बचाने में मदद कर सकता है। खास तौर पर नाबालिगों पर ज़ोर दिया जाता है। फिर इमेज और मैसेज में कंटेंट की जांच की जा सकती है। साथ ही, यह पता लगाने के लिए एक (डिटेक्शन) सिस्टम लगाया जाता है कि कोई यूज़र नियमों के मुताबिक काम कर रहा है या नहीं। सरकार द्वारा इन मकसदों के लिए इस्तेमाल किया जाने वाला सिस्टम, शेयर किए गए मटीरियल को थर्ड पार्टी द्वारा देखे जाने से पहले गलत इस्तेमाल को रोक देगा। इसके अलावा, चैट सर्विस में हिस्सा लेने वाले यूज़र्स की उम्र वेरिफिकेशन के ज़रिए एक और तरीके के तौर पर जांच की जा सकती है (लॉग इन करें और जांच लें कि आप कम से कम कानूनी उम्र के हैं)। यूरोप में चैट सर्विस आम तौर पर दूसरे देशों की तरह एन्क्रिप्शन का इस्तेमाल करती हैं। यह आम तौर पर सॉफ्टवेयर प्रोडक्ट में स्टैंडर्ड के तौर पर बना होता है। असल में, यूज़र को खुद यह तय करने की ज़रूरत नहीं है कि इस खास सिक्योर फ़ीचर को चालू करना है या नहीं; यह पूरी तरह से अपने आप हो जाता है। यूरोप के सदस्य देश इस बात पर बंटे हुए बताए गए हैं। चैट सर्विस को – एक बार नया बिल लागू हो जाने के बाद – वैसा ही काम करना चाहिए जैसा उनसे करने की उम्मीद है: इसका मतलब है कि हर शेयर किया गया मैसेज एक तय लिमिट पार करने के लिए उठाए गए कदमों को "सही तरीके से" ट्रैक करे और, अगर ज़रूरी हो, तो या तो किसी का अकाउंट बंद कर दे (उन्हें सस्पेंड कर दे) या उन्हें यह नोटिफ़िकेशन मिले कि वे टर्म्स एंड कंडीशंस का पालन नहीं कर रहे हैं (शायद एक ऑफ़िशियल चेतावनी)। ब्लॉकिंग ज़रूरी नहीं है। फिर सवाल यह उठता है कि क्या वह चैट सर्विस तुरंत अधिकारियों को बताएगी। सबसे बुरे हालात में, सरकार यह तय कर सकती है कि तथाकथित बैकडोर का एक्सेस कहाँ और कैसे दिया जा सकता है: एक खास एरिया जिसे डेवलपर्स को अपने प्रोडक्ट्स में शामिल करना ज़रूरी है। इस तरह के विवादित बिल का सबसे कड़ा विरोध प्राइवेसी कानून की आलोचना करने वालों के बीच पहले से ही चर्चा का विषय रहा है। डर है कि नागरिक अधिकार दांव पर लगे हैं। इस तरह के गलत इस्तेमाल के खिलाफ कितने असरदार तरीके से कदम उठाए जा रहे हैं, या क्या नया सिस्टम आम तौर पर यूज़र्स के बीच "आम" प्लान (यानी, डेमोक्रेसी में नागरिकों की प्राइवेट ज़िंदगी और आज़ादी) से भी टकराता है, यह सवाल पॉलिटिकल सर्कल में खुली बहस का विषय बना हुआ है। इस बात को लेकर चिंता है कि किसी नागरिक का इंटरनेट एक्सेस किस हद तक सीमित किया जा सकता है और इसका उनकी पर्सनल ज़िंदगी पर लंबे समय तक क्या असर पड़ सकता है। अभी, यह हाउस ऑफ़ रिप्रेजेंटेटिव्स में एक सेंसिटिव पॉलिटिकल बहस है। आम इंटरनेट यूज़र को अभी कुछ पता नहीं चलेगा: ऐसा होने पर ही वे चैट सर्विस का इस्तेमाल जारी रखने या अपना अकाउंट हमेशा के लिए बंद करने का फैसला कर सकते हैं। अगर EU के ज़्यादातर सदस्य देश सहमत होते हैं, तो प्रोवाइडर अपने रजिस्टर्ड सदस्यों को एक न्यूज़ आइटम के ज़रिए इस बारे में बताकर पहले से तैयारी कर सकते हैं।
يرى السياسيون وخدمات الدردشة والمنتقدون أن مشروع قانون مراقبة الدردشة مثير للجدل.
ترى معظم الدول الأعضاء في الاتحاد الأوروبي أن مشروع قانون جديد اقترحه رئيس الاتحاد الأوروبي الدنماركي بشأن مراقبة الدردشة "الطوعية" (والتي لن تُصبح إلزامية إلا في وقت لاحق) إجراءً مثيرًا للجدل. يهدف المشروع إلى إثبات أن مراقبة الصور والرسائل غير المرغوب فيها (التي يتبادلها المستخدمون عبر خدمات الدردشة) يمكن أن تكون إجراءً وقائيًا. ومن خلال تطبيق إجراء حكومي كهذا، يمكن أن يساعد في حماية المستخدمين من أشكال الإساءة غير المرغوب فيها العديدة. ويركز المشروع بشكل خاص على القاصرين. ويمكن بعد ذلك التحقق من محتوى الصور والرسائل. وفي الوقت نفسه، يُطبّق نظام (كشف) لتحديد ما إذا كان المستخدم يتصرف وفقًا للقواعد. وينبغي أن يمنع النظام الذي تستخدمه الحكومة لهذه الأغراض الإساءة قبل أن تتمكن أطراف ثالثة من الاطلاع على المواد المشتركة. علاوة على ذلك، يمكن التحقق من المستخدمين المشاركين في خدمة الدردشة عبر التحقق من العمر كإجراء إضافي (تسجيل الدخول والتأكد من بلوغ السن القانونية على الأقل). تستخدم خدمات الدردشة في أوروبا عمومًا التشفير، كما هو الحال في الدول الأخرى. وعادةً ما يكون هذا التشفير مدمجًا في البرنامج بشكل قياسي. ليس على المستخدم أن يقرر بنفسه ما إذا كان سيفعّل هذه الميزة الآمنة الخاصة أم لا؛ فهي تحدث تلقائيًا تمامًا. يُقال إن الدول الأعضاء في أوروبا منقسمة حول هذه النقطة. ينبغي على خدمات الدردشة - بمجرد تطبيق مشروع القانون الجديد - أن تتصرف وفقًا لما هو مطلوب منها: هذا يعني أن كل رسالة مشتركة يجب أن تتتبع بدقة الخطوات المتخذة لتجاوز حد معين، وإذا لزم الأمر، إما إغلاق حساب شخص ما (تعليقه) أو تلقي إشعار بعدم امتثاله للشروط والأحكام (ربما تحذير رسمي). ليس بالضرورة أن يتم الحظر. يصبح السؤال هنا ما إذا كانت خدمة الدردشة المعنية تُبلغ السلطات فورًا. في أسوأ الأحوال، قد تتمكن الحكومة من تحديد مكان وكيفية منح الوصول إلى ما يُسمى بالأبواب الخلفية: وهي منطقة خاصة يُطلب من المطورين دمجها في منتجاتهم. لقد أصبحت أقوى معارضة لمثل هذا القانون المثير للجدل حديث الساعة بين منتقدي تشريعات الخصوصية. هناك مخاوف من أن الحقوق المدنية على المحك. لا تزال مسألة مدى فعالية التدابير المتخذة ضد هذه الانتهاكات، أو ما إذا كان النظام الجديد يتعارض مع الخطط "المعتادة" (أي الحياة الخاصة وحريات المواطنين في ظل نظام ديمقراطي) بين المستخدمين عمومًا، موضع نقاش مفتوح في الأوساط السياسية. هناك مخاوف بشأن مدى إمكانية تقييد وصول المواطن إلى الإنترنت، والتأثير طويل المدى الذي قد يُخلّفه ذلك على حياته الشخصية. يُعدّ هذا نقاشًا سياسيًا حساسًا في مجلس النواب حاليًا. لن يلاحظ مستخدم الإنترنت العادي أي شيء بعد: فقط عند حدوث ذلك، يمكنه اتخاذ قرار الاستمرار في استخدام خدمة الدردشة أو إغلاق حسابه نهائيًا. إذا وافقت نسبة أكبر من الدول الأعضاء في الاتحاد الأوروبي على ذلك، يُمكن لمُقدّمي الخدمات الاستعداد مُسبقًا بإبلاغ أعضائهم المُسجّلين بذلك عبر خبر عاجل.
פּאָליטיקער, טשאַט סערוויסעס, און קריטיקער זען טשאַט קאָנטראָל ווי אַ קאָנטראָווערסיאַל געזעץ
אַ נייער געזעץ פארגעשלאגן דורך דעם דענישן אי.יו. פרעזידענט וועגן "פרייוויליקער" טשאַט קאָנטראָל (וואָס וועט ערשט ווערן פארלאנגט שפּעטער) ווערט געזען דורך רובֿ אייראפעישע מיטגליד שטאַטן ווי אַ קאָנטראָווערסיאַלע מאָס. די ציל איז צו ווייַזן אַז מאָניטאָרינג אַנוואָנטיד בילדער און מעסעדזשעס (געטיילט צווישן באַניצער דורך טשאַט סערוויסעס) קען זיין אַ פאַרהיטנדיקע מאָס. דורך ימפּלאַמענטינג אַ רעגירונג-קאָנטראָלירטע מאָס ווי דעם, קען עס פּאָטענציעל העלפֿן באַשיצן באַניצער פון די פילע פארמען פון אַנוואָנטיד זידלען. באַזונדערע דרוק ווערט געלייגט אויף קינדער. בילדער און מעסעדזשעס קענען דעמאָלט ווערן געטשעקט אויף אינהאַלט. אין דער זעלביקער צייט, אַ (דעטעקציע) סיסטעם ווערט דיפּלוייד צו באַשטימען צי אַ באַניצער האַנדלט לויט די כּללים. אַ סיסטעם געניצט דורך אַ רעגירונג פֿאַר די צוועקן זאָל פאַרהיטן זידלען איידער די געטיילטע מאַטעריאַל קען ווערן געזען דורך דריטע פּאַרטיעס. דערצו, באַטייליקטע באַניצער פון אַ טשאַט סערוויס קענען ווערן געטשעקט דורך עלטער וועראַפאַקיישאַן ווי אַ נאָך מאָס (לאָגין און טשעק אַז איר זענט לפּחות פון לעגאַל עלטער). טשאַט סערוויסעס אין אייראָפּע נוצן בכלל ענקריפּשאַן, פּונקט ווי אין אנדערע לענדער. דאָס איז געוויינטלעך געבויט אין די ווייכווארג פּראָדוקט ווי אַ סטאַנדאַרט. א באַניצער דאַרף נישט טאַקע אַליין באַשליסן צי צו אַקטיוויזירן די ספּעציעלע זיכערע פֿונקציע; עס פּאַסירט גאָר אויטאָמאַטיש. מיטגליד שטאַטן אין אייראָפּע זענען לויט באַריכטן צעטיילט אויף דעם פּונקט. טשאַט סערוויסעס זאָלן - אַמאָל דער נייער געזעץ ווערט איינגעפירט - האַנדלען ווי זיי זענען פארלאנגט צו טאָן: דאָס מיינט אַז יעדע געטיילטע מעסעדזש זאָל "גענוי" נאָכפֿאָלגן די טריט וואָס מען נעמט צו איבערגיין אַ געוויסן שוועל און, אויב נייטיק, אָדער פֿאַרמאַכן עמעצנס חשבון (סוספּענדירן זיי) אָדער באַקומען אַ מעלדונג אַז זיי פֿאָלגן נישט די תּנאים און באַדינגונגען (אפשר אַן אָפֿיציעלע וואָרענונג). אַ בלאָקירן דאַרף נישט שטענדיק פּאַסירן. די פֿראַגע ווערט דעמאָלט צי דער טשאַט סערוויס אין פֿראַגע לאָזט גלייך וויסן די אויטאָריטעטן. אין אַ ערגסטן פֿאַל, קען די רעגירונג באַשטימען וווּ און ווי צוטריט צו אַזוי גערופֿענע באַקטירן קען געגעבן ווערן: אַ ספּעציעלע געגנט וואָס דעוועלאָפּערס זענען פארלאנגט צו אַרייננעמען אין זייערע פּראָדוקטן. די שטאַרקסטע אָפּאָזיציע צו אַזאַ קאָנטראָווערסיאַלן געזעץ איז שוין געווען די רעדע פֿון דער שטאָט צווישן קריטיקער פֿון פּריוואַטקייט געזעצגעבונג. עס זענען מורא אַז בירגערלעכע רעכט זענען אין געפֿאַר. די פראגע ווי עפעקטיוו די מיטלען ווערן גענומען קעגן אזא מיסברויך, אדער צי די נייע סיסטעם בכלל קאנפליקטירט מיט די "געוויינטלעכע" פלענער (ד"ה, די פריוואטע לעבנס און פרייהייטן פון בירגער אין א דעמאקראטיע) צווישן באנוצער בכלל, בלייבט א זאך פון אפענע דעבאטע אין פאליטישע קרייזן. עס זענען דא זארגן וועגן דעם מאס אין וועלכן א בירגער'ס אינטערנעט צוטריט קען זיין באגרענעצט און די לאנג-טערמין ווירקונג וואס דאס קען האבן אויף זייער פערזענליכן לעבן. איצט איז דאס א סענסיטיווע פאליטישע דעבאטע אין דער הויז פון רעפרעזענטאטיוון. דער דורכשניטלעכער אינטערנעט באנוצער וועט נאך גארנישט באמערקן: ערשט ווען דאס וועט פאסירן קענען זיי באשליסן צו ווייטער נוצן א טשעט סערוויס אדער פארמאכן זייער אקאונט אויף אייביק. אויב א גרעסערע פראפארציע פון אי.יו. מיטגליד שטאטן זענען מסכים, קענען פראוויידערס זיך צוגרייטן פון פאראויס דורך אינפארמירן זייערע רעגיסטרירטע מיטגלידער וועגן דעם דורך א נייעס ארטיקל.